Svešvalodu bibliotēka

2011-06-30T12:38:00.002+03:00

Sakarā ar reorganizāciju no 2011. gada 28. jūnija
pārtraukta informācijas nesēju izsniegšana lasītājiem
no
RCB Svešvalodu filiālbibliotēkas krājuma.
2011. gada 25. jūlijā bibliotēka tiks slēgta

2011-05-03T13:08:00.002+03:00

RCB Svešvalodu filiālbibliotēkas reorganizācija tiek uz laiku apturēta. Līdz ar to arī informācijas resursu izsniegšana tiek atjaunota.

2011-03-25T14:28:00.001+02:00

Sakarā ar reorganizāciju no 2011. gada 28. marta
RCB Svešvalodu filiālbibliotēkā (K.Valdemāra iela 5, tālr. 67321062)
un RCB Mākslas un mūzikas filiālbibliotēkā "Tilts" (Ģertrūdes 36, tālr. 67285581)
tiek pārtraukta informācijas resursu izsniegšana lasītājiem uz mājām

http://www.rcb.lv/

Lietuviešu valodas interesentiem!!!

2011-03-14T12:57:00.001+02:00

Lietuviešu valodas draugu 1.tikšanās vainagojās arī ar turpmākām darbībām:

21.martā (un turpmāk ik pirmdienu šai laikā) plkst. 16.00 aicināti tie, kuŗi vēlas mācīties lietuviešu valodu. Mūsu skolotājs un palīgs - Alnis Roalds Erdmanis.

25.martā (un turpmāk ik mēnesi kādā no piekdienām) plkst. 19.00 sanāks tie, kuŗi valodu jau prot un vēlas praktizēt, runāt savā starpā. Taču arī šais tikšanās reizēs gaidīti būs tie, kuŗi tikko sākuši mācīties, jo klausīšanās arī ir gana labs valodas apguves veids. Šo tikšanās vakaru veltīsim mūs pašu saggatavotiem stāstījumiem par kādu mums nozīmīgu lietuvieti - mūziķi, mākslinieku, rakstnieku. Vēlams stāstījumu sagatavot lietuviešu valodā, bet tie, kuŗi tikko sākuši mācīties, var "mājasdarbu" sagatavot latviski.

Uzziņas un pieteikšanās pa tālruni 28846708 - Gunta Saule

Lietuviešu valodas draugu 1.tikšanās

2011-03-08T15:12:00.001+02:00

RCB Svešvalodu bibliotēkā 2011.gada 11.martā plkst. 19.00 notiks Lietuviešu valodas draugu pirmā tikšanās.

Aicināti itin visi, kuŗiem tuva lietuviešu valoda - latvieši un lietuvieši - gan tie, kuŗi vēlas to mācīties, gan tie, kuŗi vēlas lietuviski parunnāties un tie, kuŗiem pūrā lietuviešu dziesmas un viņi vēlas tās iemācīt arī citiem un kopā padziedāt.

Uzziņas pa tālruni - 28846708 - Gunta Saule

Pētnieku stāsti

2011-02-21T12:34:00.003+02:00

RCB Svešvalodu filiālbibliotēkā

(K.Valdemāra ielā 5, Kongresu namā)

pirmdien, 2011.gada 28.februārī plkst. 18.00

par folkloras pētniekiem un etnogrāfiem Annu Bērzkalni, Matīsu Siliņu, Pēteri Birkertu un Skruzīšu Miku

stāsta pētnieki Māra Vīksna, Sanita Stinkule, Edgars Mucenieks un Lilita Vanaga

Sarīkojums notiek

UNESCO Latvijas Nacionālās komitejas
iedvesmotā projekta Stāstu bibliotēka ietvaros

Mazliet par pasākuma īpašajām personībām:

Matīss Siliņš (1861-1942) dzimis Viesatu pagasta „Ķunķuros”. Viņš ir pirmais latviešu kartogrāfs un karšu izdevējs. 19. gs. beigās izdevis „Atbalss Kalendāru”, kurā katru gadu sniedzis plašu informāciju par Latvijas vēsturi un ģeogrāfiju, kam pielikumā pievienojis kartogrāfisko materiālu. Matīss Siliņš bijis arī etnogrāfs, tautas mākslas priekšmetu pētnieks, krājējs, sistematizētājs un aprūpētājs. 1905.g. viņš kļuva par Latviešu Etnogrāfiskā muzeja pārzini, bet no 1924. līdz 1934.gadam vadīja Valsts Vēsturisko muzeju. (no Viesastas e-lapas)

ANNA BĒRZKALNE dzimusi 1891. gada 15. janvārī, Madonas apriņķa Vējavas Āriņos. Mācījusies Ata Ķēniņa privātģimnāzijā no 1903. līdz 1908. gadam. No 1909. gada līdz 1911. gadam Anna Bērzkalne strādā Alsviķu pagasta Ķemeru skolā. Tad viņa dodas līdzi savam radiniekam - krievu armijas virsniekam - uz Vladimiras guberņu, vēlāk arī Usurijsku. 1913. gadā Bērzkalne iestājas Kazaņas augstākajos sieviešu kursos ( tolaik sievietes nevarēja iestāties jebkurā augstskolā), kur studē krievu-slāvu filoloģijas nodaļā, iegūstot Kazaņas universitātes pirmās šķiras diplomu (1913.-1917.). Tad seko darbs latviešu bēgļu skolā Kazaņā, izglītības statistikas nodaļā (vadītājas amatā) un Volgas ūdenstransporta kontrolē (1919.-1920.). 1920. gada jūnijāAnna Bērzkalne atgriežas Latvijā, kur līdz 1944.gadam strādā par skolotāju Rīgas 2. vidusskolā. 1922. gadā Anna Bērzkalne papildina zināšanas folkloristikā pie Tartu Universitātes profesora Valtera Andersona. Šī nozare viņai ir īpaši tuva, tādēļ tieši pēc Annas Bērzkalnes iniciatīvas 1924. gadā tiek nodibināta un 1925. gadā darbu uzsāk Latviešu folkloras krātuve, kuras vadītāja (pārzine) ir Bērzkalne. Laikā no 1924. līdz 1927. gadam viņa iepazīstas ar Somijas, Dānijasun Vācijas arhīvu pieredzi. 1929. gadā Bērzkalnei gan nākas šo amatu atstāt par labu profesoram Kārlim Straubergam,kurš tajā laikā ir palicis bez amatiem citur. Filoloģijas zinātņu kandidātes grādu Kazaņā Bērzkalne ieguva par darbu "Fonētiskās izmaiņas indoeiropiešu valodās" (1917.). 1933. gadā viņa starptautiskajā sērijā Folklore Friend's Communications (Nr. 123) publicē savu ar K. Barona prēmiju apbalvoto Barona "Latvju Dainu" garāko dziesmu (tautas romanču) tipu rādītāju Typenverzeichnis lettischen Volksromanzen in den Sammlung Kr. Barons Latvju Dainas. Šis rādītājs izmantots arī viņas 1942. gadā publicētajā doktora disertācija "Dziesma par žēlumā nomirušo puisi". No 1945. līdz1950. gadam Anna Bērzkalne strādā Folkloras institūtā, ir Latvijas Valsts universitātes docente (līdz 1948. gadam). Tomēr "vecās ideoloģijas" cilvēku klātbūtne šādā iestādē varas vīriem nav vēlama, un viņai atkal nākas aiziet. Anna Bērzkalne mirusi 1956. gada 1. martā, apglabāta Rīgas Meža kapos, Poruka kalniņā. (no Latvijas Folkloras krātuves ziņu lapas)

Pēteris Birkerts dzimis 1881.gada 15.janvārī. Piedalījies 1905. gada revolūcijā, tad emigrē uz ASV. Pēc Krievijas revolūcijas darbojas Maskavā, tad Rīgā Publicējis latviešu tautas mīklas un anekdotes. Miris 1956.gada 18.februārī Jūrmalā.

Latvju enciklopēdijas, 1. sējums, 1950-1951; Latviešu rakstniecība biogrāfijās, 1992

Mikus Skruzītis, saukts arī par Skruzīšu Miku, dzimis 1861.gada 7.februārī Jaunjelgavas apriņķa Neretas pagasta Stanānos. Mācījies Jēkabpils apriņķa skolā, pēc tam darbojies kā mežkunga palīgs un rakstvedis. Rīgas politehniskajā tehnikumā studējis arhitektūru, dabaszinības un ķīmiju. Studiju gados iesaistījies pirmajā latviešu studentu korporācijā „Selonija”. Uzsāk darbību Rīgas Latviešu biedrības Zinības komisijā. Nodarbojas ar rakstniecību un etnogrāfisku materiālu krāšanu, apceļojot Kurzemi. Viņu īpaši interesēja zemnieku tradicionālā materiālā kultūra. K.Baronam iesūtījis 235 tautasdziesmas no Neretas, Ērberģes un Sunākstes.

Strādādams žurnālā „Austrums”, sagatavoja „Sīkumu” nodaļu, kurā aprakstīja ziņas par zemnieku koka traukiem un mēriem, apģērba detaļām, aušanas rīkiem, mūzikas instrumentiem un citiem ikdienas priekšmetu aprakstiem un zīmējumiem. M.Skruzītis viens no pirmajiem pievērsies latviešu senā tautas apģērba izpētei. Savā darbā „Latviešu tautas apģērbs savā vēsturiskajā attīstībā un nozīmē” rakstīja par saviem vērojumiem dažādos Latvijas novados, par atšķirībām apģērbos. Kā bijušo ķīmijas studentu viņu interesēja apģērbu krāsošanas prasmes ar dabiskajām krāsvielām. Viņš krājis audumu krāsošanas receptes un audumu paraugus.

1888.g. sastādījis grāmatu „Vadonis pa Rīgu III vispārējos dziedāšanas svētkos”.
Maskavas latviešu pulciņš tiecās izaudzināt latviešu inteliģenci, kādas tolaik vēl nebija, un popularizēt zinātni latviešu sabiedrībā. Turīgākie Maskavas latvieši kļuva par pirmajiem zinātnes mecenātiem, izsludināja prēmiju konkursus par dabaszinību un vēstures sacerējumiem latviešu valodā. 1884. gadā pāragri mira daudzsološais jurisprudences students Jānis Reinbergs (1859–1884), kurš bija publicējis populārus sacerējumus par Kurzemes hercogiem G. Ketleru un E.J. Bīronu. K.Valdemārs un F.Brīvzemnieks viņa piemiņai iedibināja Reinberga prēmiju ”par rakstiem iz Latvijas pagātnes”. Reinberga prēmija 1886. gadā piešķirta J. Krodzniekam par rakstu “Kā muižnieku kārta Baltijā cēlusies un attīstījusies”, RP studentam Kārlim Graudiņam – par seno latviešu un to svētnīcu aprakstu, 1887.gadā – atkal J. Krodzniekam , K. Graudiņam un Vilim Plutem–Olavam par apcerējumu, kā cēlusies dzimtbūšana Baltijā. 1889.gadā Reinberga prēmiju ieguva arī Rīgas Politehnikuma ķīmijas students Mikus Skruzītis par darbu “Sēļi – Kurzemes augšgala senči”. Studiju gados tapis darbs bija atzīstams M.Skruzīša panākums. Tas tika balstīts uz tobrīt pieejamiem rakstītiem vēstures avotiem un viņa paša Augšzemes vietvārdu un topogrāfijas zināšanām. 1889.gadā Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisija šo nelielo darbu publicēja. Šī grāmatiņa bija pirmais vērā ņemamais latviešu autora darbs pat Latvijas vēsturi un etnogrāfiju.
Mikum Skruzītim bija lieli nopelni, organizējot 1896.gada Latviešu etnogrāfisko izstādi. Tā tika rīkota saistībā ar X Viskrievijas arheoloģisko kongresu. Galveno izstādes ēku pēc M.Skruzīša skices projektēja arhitekts K.Pēkšēns. Vēl tika uzceltas divas senlaiku ēkas, kuras iekārtoja M.Skruzīša vadībā.
1898.g. apceļojis Neretu, Pilskalni, Dignāju, apsekojot pilskalnus, upurkalnus, kapukalnus un vācis par tiem nostāstus un ziņas.
Pēdējos dzīves gadus pavadījis Neretas „Stanānos” pie mātes un māsas. M.Skruzīša dzīve aprāvās 44 gadu vecumā.

Avoti:
Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga : Zinātne, 2003.
Vanaga, Lilita. Mikus Skruzītis. No: Dabas un vēstures kalendārs 2003. Rīga : Zinātne, 2002, 159.-166.lpp. (no Aizkraukles pilsētas bibliotēkas emuāra

Lietuviešu zelta stāsti

2011-02-07T17:42:00.004+02:00

16.februārī - Lietuvas Nacionālā diena.

Svešvalodu bibliotēkā plkst. 18.00 Tikšanās vakars ar leišu zelta stāstiem, nupat kā Latvijas Avīzes izdevniecībā iznākušās grāmatas "Lietuviešu zelta stāsti" redaktori Evu Mārtužu un citiem leišu stāstu meistariem un tulkotājiem.

Aicināts ikviens, kas vēlas literārā un radošā stāstu gaisotnē svētīt brāļu tautas Valsts svētku dienu!!!

`````````````````````````
Gluži nupat, dažas dienas pirms Lietuvas valsts Nacionālajiem svētkiem, Lietuvas Republikas Neatkarības dienas 16.februārī, Latvijas Avīzes izdevniecībā iznākusi īpaša grāmata, kultūrvēsturisks un literatūrvēsturisks nospiedums Latvijas – Lietuvas literārajā sadarbībā: lietuviešu īso stāstu un noveļu izlase ar tik zīmīgu un daudzsološu nosaukumu – Lietuviešu zelta stāsti.

Grāmatas redaktore, man gribētos sacīt „grāmatas elpa”, Eva Mārtuža to nodēvējusi par lietuviešu tautas dvēseli zelta izlasē. Te atkal darbojas maģiskais skaitlis 21 – grāmatā iespiesti 21 pēdējo 100 gadu lietuviešu literatūras labākie stāsti un noveles labāko lietuviešu tulkotāju devumā. Klasika un mūsdienas, jau pārbaudītas un varbūt vēl pārbaudāmas vērtības, ja par pārbaudītāju te liekam Laiku.

Jons Biļūns, Vincs Kreve, Antanas Vaicūlaitis, Jozs Baltutis, Aļģirts Pocjus, Sauļus Kondrots, Jurga Ivanauskaite, Jolita Skablauskaite, Sigits Paruļskis... – tie tik daži no dažādu paaudžu lietuviešu rakstniekiem, kuŗu darbi jauniznākušajā leišu literatūras krājumā. Tikpat lieliski kā darbi ir arīdzan tulkotāji. Dažam labam latviešu literatūras pazinējam tulkotāju vārdi būs vairāk pazīstami, nekā autoru – Daina Avotiņa, Jānis Elsbergs, Indra Brūvere, debitante tulkošanā Jana Čevere, Talrids Rullis un citi.

Lietuviešu zelta stāstu izdošanu atbalstījusi Starptautiskā Lietuvas kultūras programma „Lietuvas grāmata”, kā arī lielveikalu tīkls Maxima.

Tikšanās vakarā Svešvalodu bibliotēkā 16.februārī plkst. 18.00 kā pa mazu mākoņu maliņu varēsim ielūkoties Lietuviešu zelta stāstu grāmatas lappusēs. Mūs iedvesmos grāmatas redaktores Evas Mārtužas stāstījumi par tikšanos gan ar grāmatā pārstāvētajiem rakstniekiem, gan tulkotājiem.

Stāstu vakars notiek UNESCO LNK iedvesmotā projekta Stāstu bibliotēka ietvaros

sadarbībā Latvijas Avīzes redakciju

LURSOFT datu bāze

2011-02-05T15:54:00.002+02:00

LURSOFT datu bāze „Laikrakstu bibliotēka” visās Latvijas publiskajās bibliotēkās pieejama par brīvu.
LURSOFT datu bāze „Laikrakstu bibliotēka” Latvijas publiskajās bibliotēkās pieejama par brīvu

No 1. februāra LURSOFT datu bāze ”Laikrakstu bibliotēka” http://www.news.lv/ pieejama par brīvu visās Latvijas pašvaldību publiskajās bibliotēkās. To paredz vienošanās, ko projekta „Elektroniskās publikācijas Latvijas bibliotēkām” ietvaros noslēgusi valsts aģentūra „Kultūras informācijas sistēmas” (v/a KIS) un šī elektroniskā resursa izstrādātājs SIA „Lursoft”.

„Īstenojot vērienīgos digitalizācijas projektus Latvijas bibliotēkās un rūpējoties par to, lai Latvijas iedzīvotājiem no tuvākiem un tālākiem novadiem sev tuvākajā bibliotēkā būtu pieejamas mūsdienīgas un konkurētspējīgas tehnoloģijas, mūsu mērķis vienmēr bijis ar šo tehnoloģiju palīdzību bibliotēku lietotājiem piedāvāt daudzveidīgu pieeju jaunākajai informācijai un kvalitatīvu, izglītojošu saturu.

Īpašu nozīmi esam pievērsuši tieši latviešu valodā esošo uzticamo resursu nodrošināšanai bibliotēkās, tāpēc esam gandarīti, ka izdevies noslēgt vienošanos arī ar SIA „Lursoft IT” pārstāvjiem par viņu veidotās laikrakstu datu bāzes pieejamību visās Latvijas pašvaldību publiskajās bibliotēkās,” stāsta v/a KIS direktors Armands Magone.

LURSOFT ”Laikrakstu bibliotēka” satur vairāk kā 50 Latvijas centrālo un vietējo periodisko izdevumu pilntekstu publikācijas, aktuālās ziņas un rakstu apkopojumus. Pieejama arī Normatīvo aktu Informācijas sistēmas LATLEX sadaļa „Likumi”. Līdz šim, projekta ”Elektroniskās publikācijas Latvijas bibliotēkām” ietvaros, „Laikrakstu bibliotēka” bijusi pieejama bibliotēkās, kas noslēgušas līgumu par tās izmantošanu un par to maksāja 40 procentus no abonēšanas maksas. Pārējo abonēšanas maksas daļu sedza v/a KIS. No 1. februāra publiskajām bibliotēkām par Lursoft „Laikrakstu bibliotēkas” abonēšanu nebūs jāmaksā, turklāt tā būs pieejama pilnīgi visās publiskajās bibliotēkās.

V/a KIS ir Kultūras ministrijas aģentūra, kuras misija ir palīdzēt atmiņas institūcijām – arhīviem, bibliotēkām un muzejiem saglabāt un padarīt pieejamu kultūras mantojumu nākamajām paaudzēm, izmantojot jaunākos informācijas tehnoloģiju risinājumus. KIS projekta ”Elektroniskās publikācijas Latvijas bibliotēkām” ietvaros ilgtermiņā sekmē un attīsta Latvijas bibliotēku nodrošinājumu ar Latvijas un ārvalstu elektronisko publikāciju datu bāzēm, līdzfinansējot un/vai administrējot to pieeju.

Projekta „Elektroniskās publikācijas Latvijas bibliotēkām” ietvaros lasītājiem tiek piedāvāta iespēja lietot daudzveidīgas elektroniskās datu bāzes, interneta enciklopēdijas un pilnu tekstu žurnālus par dažādām nozarēm gan latviešu, gan angļu valodā. Šobrīd projekta „Elektroniskās publikācijas Latvijas bibliotēkām” ietvaros tiek abonētas 16 datu bāzes, no kurām 3 ir latviešu valodā, 2 krievu valodā un 11 angļu valodā. Kā ziņots iepriekš, kopš 2008. gada beigām visām pašvaldību publiskajām bibliotēkām bez abonēšanas maksas ir pieejama Letonikas (http://www.letonika.lv/) datu bāze, kas arī 2011. gadā saglabās šos pieejas nosacījumus.

Informāciju sagatavoja:

Ilma Elsberga, v/a “Kultūras informācijas sistēmas” sabiedrisko attiecību speciāliste

Tālr. 7844902, 29119713; e-pasts: ilma.elsberga@kis.gov.lv; www.kis.gov.lv

Vairāk informācijas par datu bāzu abonēšanas iespējām:

Agrita Sagalajeva
Projekta "Elektroniskās publikācijas Latvijas bibliotēkām" administratore
Tālrunis: 67844896; Fakss: 67844890
E-pasts: agrita.sagalajeva@kis.gov.lv

Ēnu diena

2011-02-05T10:04:00.002+02:00

Svešvalodu bibliotēkā Ēnu dienai 16.februārī pieteikušās 2 skolnieces:
~ Adelīna J., Jelgavas 4. vsk. 8. kl.
~ Līva B., Rīgas 41. vsk. 9. kl.

Zeme cēla zāli...

2011-02-04T14:53:00.000+02:00

Februāris ir īpašs mēnesis gada ritējumā - tas ir laiks, kad mūsu kaimiņzeme Igaunija un brāļu tauta lietuvieši svēta savus Valsts svētkus.
Ik gadu šai laikā mūsu Svešvalodu bibliotēka abām vai vienai no gaviļniecēm cenšas sarīkot kādus īpašus svētkus vai svinības, grāmatu izstādes vai sarīkojumus.
Šogad Igaunijas un Lietuvas valsts svētkus svētam ar abām veltītu grāmatu izstādi.
Turklāt, Lietuvai veltīts Stāstu vakars notiks tieši 16.februārī plkst. 18.00. Viesu pulkā aicinām ikvienu, kam pūrā vai atmiņā ir kāds senāks vai mazāk sens Lietuvas stāsts vai dziesma.

Pētnieku stāsti - pasākums pārcelts

2011-01-31T10:30:00.003+02:00

Pasākums pārcelts uz 28.februāri plkst. 18.00

Pētnieku stāsti

2011-01-27T11:15:00.001+02:00

RCB Svešvalodu bibliotēkā

(Kr.Valdemāra ielā 5, Kongresu namā)

pirmdien, 31.janvārī plkst. 19.00

PĒTNIEKU STĀSTI

par janvāra jubilāriem – Matīsu Siliņu, Annu Bērzkalni un Pēteri Birkertu stāsta Māra Vīksna un Edgars Mucenieks

Uzziņas pa tālruni 28846708

Sarīkojums notiek UNESCO Latvijas Nacionālās komitejas

iedvesmotā projekta Stāstu bibliotēka ietvaros

Tā nu sanācis, ka šī gada janvārī dižas jubileju atceres svētam vairākiem ar tradicionālo kultūru un krājumiem saistītiem ļaudīm -

Vēsturniekam, literātām un etnogrāfam Matīsam Siliņam - 13.janvārī - 150
Latviešu Folkloras krātuves dibinātājai un ilggadējai vadītājai Annai Bērzkalnei - 15.janvārī - 120
Folkloristam, literatūrvēsturniekam Pēterim Birkertam - 15.janvārī - 130

RCB Svešvalodu bibliotēkā pirmdien, 31.janvāra vakarā (19.00) tiksimies Stāstu vakarā, kuŗā Latviešu Folkloras krātuves zinātniskā līdzstrādniece Māra Vīksna un pētnieks Eduards Mucenieks stāstīs par šo dižo personību dzīvi, darbību, paveikto un nozīmību mūsu šīsdienas atzinumu un pētījumu kopsakarā.

Laipni aicināti!

Ziemassvētki ir klāt!

2010-12-07T17:07:00.001+02:00

Mirdzumu acīs un mirdzumu dvēselē

22.decembris – Spodrības diena

23. decembrī – bibliotēka jūs gaida no 10.00 – 19.00

24., 25., 26. decembris – Svētku dienas

27., 28., 29., 30. decembrī – bibliotēka jūs gaida no 10.00 - 19.00

31.decembris; 1.janvāris – Svētku dienas

2. janvāris – brīvdiena

3.janvārī – bibliotēka jūs gaida no 10.00 – 19.00

Uz Somu klubiņu aicina Nordisk

2010-12-06T19:47:00.000+02:00

Esam saņēmuši jauku aicinājumu no Nordisk!!!

SUOMI KLUBI

Mīļi ielūdzam Jūs uz ”Somu valodas klubiņa” atklāšanas pasākumu, kas notiks š.g. 10. decembrī plkst. 18.00 SIA ”NORDISK” mājīgajās telpās Rīgā, Tērbatas ielā 4-2.

Esam priecīgi, ka pasākums notiek sadarbībā ar Latvijas Universitātes somu valodas studentiem!

Vakara galvenais viesis ir somu rakstnieks un žurnālists Juka Rislaki (Jukka Rislakki), kurš dzīvo Latvijā un ir Latvijas sabiedrības un vēstures pētnieks.

Vakara gaitā Juka stāstīs par savām grāmatām un vedinās diskutēt par somiem un latviešiem, par līdzīgo un atšķirīgo.

Noteikti baudīsim arī kaut ko ziemīgi gardu, lai nosvinētu Somijas nacionālo dienu :)

Pasākums notiks somu valodā. Ieeja - brīva. Līdzi ņemam groziņus.

Vēlams pieteikties rakstot uz e-pastu info@nordisk.lv vai zvanot 2000 31 55.

Vairāk par mūsu organizētajiem Ziemeļvalstu valodu klubiņiem varat apskatīties mūsu mājas lapā http://www.nordisk.lv/ sadaļā "Valodu kursi"/"Valodu klubs".

Nāciet praktizēt savu somu valodu!

Jūsu,
SIA "NORDISK"

Mītiskais Ziemas saulgriežu laiks

2010-11-30T14:57:00.003+02:00

4. decembrī plkst. 12.00 RCB Svešvalodu filiālbibliotēkā un plkst. 15.30 RCB Bišumuižas filiālbibliotēkā (Bauskas ielā 180, tālr. 67620866) stāstīsim stāstus par Mītisko Ziemas saulgriežu laiku.

Mums katram ir sava, īpaša Ziemassvētku pieredze. Ziemassvētku baudījuma un Ziemassvētku svētīšanas pieredze. Vienam Ziemassvētki ir klusums un svētsvinīgs miers, neaizskaŗams kā vieglas sniegpārslas uz egļu zariem mežā. Citam baznīcu zvani un klausīšanās kādā vēstītājā. Vēl kādam skaļas ķekatas un Bluķa vakara norises ar ugunskuru, pīrāgiem, zirņiem, pupām un cūciņas smecerīti goda vietā. Vēl cits vislabāk jūtas klusā ģimenes lokā eglīšu svecīšu mirgā lūkodamies. Katram savi un droši vien daudziem no mums arī mainīgi gadu gaitā Ziemassvētki.

Par kaut ko no Ziemassvētku sajūtām, domām un piedzīvojumiem – saviem un citu reiz radītiem un piedzīvotiem jums stāstīsim mēs, Rīgas Stāstu bibliotēku bibliotekāri, lasītāji, mūsu draugi un domubiedri. Ziemassvētku Stāstu piedzīvojumam arīdzan ļausies un to līdzradīs Rīgas Kokļu kluba koklētājas. Skanēs latviešu komponistu koncertkoklēm apdarinātās latviešu tautasdziesmu Ziemassvētku melodijas. Un skanēs Ziemassvētku stāsti – pašu piedzīvoti, latviešu un citu tautu rakstnieku darbos aprakstīti

Pasākumi notiek UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas projekta "Stāstu bibliotēkas" ietvaros. Tos organizē RCB "Stāstu bibliotēkas" - Svešvalodu filiālbibliotēka un Bišumuižas filiālbibliotēka. Piedalās koklētāju ansamblis "Kokļu klubs".

Tāds bija Igauņu Stāstu vakars...

2010-11-30T13:54:00.000+02:00

Novembŗa mēneša vidū Latvijā viesojās burvīgā igauņu stāstniece Pireta Päär. Man līdz ar citām Stāstu bibliotēku projektā iesaistītajām kolēģēm no visas Latvijas bija tā laime klausīties Piretu un to, kā Rūta Karma viņu tulko. Mani Pireta iedvesmoja uz šī vakara stāstu notikumu.

Un par Rūtu, - kad es klausījos, kā viņa tulko, es sajutu, ka Rūta pati varētu būt arīdzan laba stāstniece, un, lai arī viņa aizvien attaisnojas, ka viņa jau nav stāstniece un, ka viņai nav stāstu, tomēr mēs šai sarīkojumā pārliecinājāmies, ka Rūta ir gan stāstniece un, ka stāsti viņai arī ir. Un mūsu otrs viesis bija Tenu Karma, Rūtas tētis, no kuŗa Rūtai tas jaukais uzvārds, noteikti arī daudziem literatūras draugiem ir vismaz dzirdēts, bet kā jau tulkotājs, varbūt mazāk sastapts vaigā.

Tad nu igauņu stāsti plūda aumaļus - stāstīšanās iesaistījās arī tie, kuŗi sākotnēji bija nākuši vien klausīties un mūsu bibliotēkas lasītāja Silvija, kuŗas saistība arigauņiem un Igauniju ir gluži līdzīga Rūtas saistībai. Arī Silvijas tēvs ir igaunis un arī viņa nāk no Latvijas igauņu puses.

Te jau nav iespējams visus risinātos stāstu pavedienus atrisināt, tāpēc - uz tikšanos citā reizē, ar citiem stāstiem.

Un tuvākais stāstīšanas laiks mums jau šosestdien - Ziemassvētku brīnumu stāstu rīts un pēcpusdiena gan Rīgas centrā, gan Bišumuižā

Igauņu stāstu vakars

2010-11-17T14:43:00.003+02:00

29.novembrī plkst.19.00
Igauņu stāstu Svētku vakars

viesos tulkotāji Tenu un Rūta Karmas

Bet mazliet par sākumu – Pasaules stāstnieku diena tiek atzīmēta 20.martā, bet Ziemeļu puslodē tas ir stāstīšanai pilnīgi vai gandrīz nepiemērots laiks. Mēs taču zinām, kas notiek ap 20.martu – mostas pavasaŗa Saule, ļaudis iet jūrmalā putnus saukt un gaidīt Saullēktu, traucas agros rītos mazgāt muti avotos, kuŗi plūst uz austrumiem, tumsas laiks ir gaŗām, ziemas darbi grasās būt paveikti, mostas visādas trauksmainas domas, sirds pukst straujāk, apcerēšanas un stāstīšanas sajūtas pamazām zūd... Toties Rudeņos un agrās Ziemās, kad visapkārt valda tumši vakari, sniegs visbiežāk vēl nav uzsnidzis, vietumis apkārt staigā ķekatnieki, spožumā laistās rudens zvaigznes un Pilnmēness dažubrīd mulsina lūkodamies caur koku zariem istabās. Ir tik omulīgi sveču vai kamīna gaismā pulcēties mājīgās istabās un stāstīt senus stāstus - tas ir īstenais stāstu stāstīšanas laiks. Tā domā arīdzan igauņi un viņi par Stāstu svētkiem nodēvējuši 30.novembri.

Bet Latvijā ... tradicionāli tas svarīgākais un svētāmais ir pirmssvētku vakars. Tieši tādēļ mēs Svešvalodu bibliotēkā Igauņu stāstu Svētku vakaru svētīt sanāksim 29.novembŗa vakarā - ar stāstiem par to, kā izcēlušies Stāstu svētki Igaunijā, gan par to, ko piedzīvojuši igauņi Latvijā, un kādus stāstus viņi atnesuši līdzi no savas bērnības un Tēvzemes...

Sarīkojums notiek UNESCO iedvesmota projekta Stāstu bibliotēka ietvaros.

Ziemeļvalstu bibliotēku nedēļa

2010-11-02T17:02:00.004+02:00

RCB Svešvalodu bibliotēkā (Rīgā, Krišjāņa Valdemāra ielā 5, Kongresu namā) Krēslas stundā tiksimies 2010.gada 8.novembrī plkst. 19.00 uz Sarunu par Ziemeļu teikām, - par tuvo un līdzīgo ziemeļu tautu, skandināvu, latviešu un senbaltu teikniecībā – par Rūnām un citām zīmēm, par Odīnu, Freiju, Baldru,... par Nornām, kraukļiem, milzeņiem, rūķiem, vilkiem...

Kādus ērmus es redzēju svešajā zemītē
Auna galva podā vira, ledus dega ugunī,
Vecs vīriņš klāt sēdēja, dzelžu milna rociņā...

Ikgadu rudenī novembŗa otrā nedēļa ir Ziemeļvalstu bibliotēku nedēļa. Tā sākusies pirms trīspadsmit gadiem Ziemeļvalstīs – Zviedrijā, Norvēģijā, Somijā, Islandē, tā notiek Fēru salās un Grenlandē, tad, jau pēc gada, pārceļojusi pāri Baltijas jūŗai un kļuvusi tuva arī Baltijas valstu, Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ļaudīm. Un kā lai nekļūtu tuvs tas, kas mums tik dabisks. Kad mūsu zemi pārstaigā lietaini un miglaini rīti un vakari, kad kokiem lapas jau nobirušas un visapkārt dabā iestājas arvien tumšāki rudens vakari un arvien vēlāk rīta pusē Saule top redzama, ja tā vispār izlien no mākoņu segām, kad sniega gaismas baltums vēl kavējas debesīs, mums taču šķiet tik pašsaprotami un omulīgi vakaros sanākt kopā, apsēsties draudzīgā pulciņā sveču gaismā un lasīt senus stāstus, pasakas, romānus, kādu dzeju vai teiku – un dalīties pieredzē un domās par lasīto, risināt pašiem savu stāstu un pieredzes pavedienu...

Ziemeļu bibliotēku nedēļai raksturīgais ir kāda noteikta lielā gada tēma un kāda noteikta literāra darba vai tā fragmenta lasīšana. Ikgadu novembŗa otrās nedēļas pirmdienas pievakarē daudzās Ziemeļvalstu un Baltijas valstu bibliotēkās ļaudis sanāk kopā un lasa vienu un to pašu. Latvijā viens lasīšanas vakars jau sen pārvērties un izpleties no viena Krēslas stundas un viena Rītausmas lasījuma nedēļas gaŗumā. Ziemeļu bibliotēku nedēļas ietvaros notiek literatūras izstādes, konkursi, zīmēšanas, veidošanas, muzicēšanas un vēl citu daudzveidīgu radošu izpausmju jaunrade un gada tēmas pilnvērtīga izzināšana neizstāstāmā plašumā.

Šīgada lielā tēma Teiksmainie Ziemeļi. Krēslas stundās lasām nelielu fragmentu no Zintnieces pareģojuma (Völuspá) - Senās Eddas dzejojuma. Rītausmas stundās pusaudži lasīs Lēnes Koberbēlas Kauninātājas meitas fragmentu, savukārt mazie bērni darbosies ar Lācēna Illes piedzīvojumu izzināšanu. Dažviet domās par Kārļa Skalbes „Kā es braucu Ziemeļmeitas lūkoties ...”, jo K.Skalbe ir ne tikai ar Ziemeļvalstīm cieši saistīts rakstnieks, bet arīdzan šīgada jubilārs.....

Mana tautasdziesma stāstu sanākšana

2010-11-02T16:28:00.002+02:00

Mana Tautasdziesma stāstu sanākšanas attēlu krājums
Foto: Kārlis Pakārklis

Mana Tautasdziesma

2010-10-23T12:21:00.001+03:00

Viena no skaistākajām latvju tradīcijām ir sanākšana kopā un stāstu, nostāstu, pastāstu... stāstīšana. Šais stāstos ir daudz patiesības, reizēm tie ir neticami vai pasakaini, teiksmaini, vai gluži reāli... Mēs katrs varam pastāstīt dažādus stāstus par pašu piedzīvoto, pieredzēto, sastapto, novēroto, no citiem dzirdēto, tik reizēm aizmirstam, ka mūsu stāsti ir tik īpaši, ka interesē arī citus. Jau kopš pagājušā gada UNESCO Stāstu bibliotēku projekta iedvesmota, vairākās Latvijas bibliotēkās tiek kopta stāstīšanas tradīcija. Kā teic viens no stāstīšanas pētniekiem un meistariem, Guntis Pakalns, „stāstīšana ir viena no cilvēka pamatnepieciešamībām”. Bibliotēkas ir stāstīšanai ērtas un draudzīgas vietas.

RCB Svešvalodu bibliotēkā

1.novembrī, septiņos vakarā

Stāstu sanākšana

Mana Tautasdziesma

stāstīsim savus Tautasdziesmu stāstus,

dziedāsim savas mīļās Tautasdziesmas...

Ja mums ir DIVI miljoni Tautasdziesmu un mēs esam divi miljoni latviešu (varbūt) – tad ne jau mums katram ir VIENA Tautasdziesma, bet mums katram ir tie DIVI miljoni. Katrs vienu mēs varbūt varam noskandēt un zinām, bet vai tos divus miljonus mēs zinām...

~Valdis Celms~

Mīļa Laima, Dieva meit,

Nāc dziesmiņas darināt,

Teic dziesmiņas, dziedi pati,

Par jauniem, par veciem.

Ik gadu rudenī, kad Latvijas zemi pārstaigā Veļu laika miglas un mēs aicinām un gaidām ciemos savus mīļos, kas nu jau citā Saulē mīt, mēs atceramies un svinam kādu nozīmīgu dzimšanas dienu, kādu īpašu atceri, Krišjāņa Barona, latvju Dainu Tēva, dzimšanas dienu 31.oktobŗī. Šogad tai 175. gadskārta. Viņa Dainu vākums ir tas vērtīgais avots, kuŗā varam arvien pasmelties, un kuŗš dažādos laikos iedvesmojis arī citus Tautas vērtību meklēšanā, vākšanā, apkopošanā krājumos un izmantošanā, katram savu tradīciju pūru veidojot.

Dainas, Tautasdziesmas, Melodijas, Raksti – katram ir savs ceļš uz šo bagātību. Katram savs ceļš pie Krišjāņa Barona. Katram sava pilnvērtīga dzīve šo bagātību iedzīvinot, no tekstiem un vārdiem vien ienesot savā dzīvē, savu pasaules skatu veidojot. Katram savas Tautasdziesmas, katram savs Tautasdziesmu ceļš. Katram sava mīļākā, tuvākā, nozīmīgākā Tautasdziesma. Katram savs Tautasdziesmu satikšanas stāsts. Arī TEV...

Konference Itālijas kultūras aspekti Latvijā

2010-10-14T12:27:00.001+03:00

2010.gada 20.oktobrī plkst. 15.00

RCB Svešvalodu bibliotēkā

Konference

Itālijas kultūras aspekti Latvijā

(Salve Te Alma Mater – Italia)

Dantes Aligjēri biedrības prezidents, apgāda “Jumava” vadītājs Juris Visockis “Itālijas kultūras mantojums Latvijas grāmatās”

Izdevēja pieredze, sadarbojoties ar itāļu kultūras un vēstures speciālistiem, veidojot izdevumus par nozīmīgiem itāļu kultūras mantojuma objektiem un personībām Latvijā.

Mag. filol. Leonards Varžinskis. “Itāļu valodas mācību un uzziņas literatūra Latvijā”

Filologs un itāļu valodas pasniedzējs L. Varžinskis iepazīstinās ar Latvijas neatkarības gados izdotajām itāļu valodas mācību grāmatām un uzziņas literatūru, salīdzinās ar līdzīgiem izdevumiem pasaulē un stāstīs par valodas mācīšanas interesantākajām metodēm..

DA biedrības viceprezidents, LMA prof. Ojārs Spārītis. “Rosinoši Florences kultūras iespaidi”

Mākslas zinātnieks O. Spārītis iepazīstinās ar Florences pilsētvidē negaidīti ieraudzītiem, taču kultūrvēsturisko atmiņu savdabīgi bagātinošiem objektiem, kā, piemēram, Rīgas mākslinieku apbedījumiem, svētā Zenobija kolonnu, Mikelandželo projektēto Laurenciānas bibliotēkas kāpņu noslēpumu utml., rosinot uz filozofiskām pārdomām par Florences un Rīgas atšķirībām.

Mag. art. Valentīna Opolā. “Itāļu monumentālā glezniecība Rundāles pils interjeros”

Mākslas maģistre V.Opolā stāstīs par 18.gadsimta itāļu monumentāli dekoratīvās glezniecības paraugiem Rundāles pils muzeja interjeros, kas uzrāda tiešas saiknes ar mākslas attīstību Itālijā un sniedz zināmu priekšstatu par itāļu glezniecības skolu, māksliniekiem un viņu darbiem no stilistiskā un ikonogrāfiska aspekta.

Konferences laikā būs iespēja iegādāties grāmatas.

Organizē Dantes Aligjēri biedrība Latvijā

RCB Svešvalodu bibliotēka, (Kr. Valdemāra iela 5)

Bezmaksas iespējas apgūt angļu valodu.

2010-10-13T13:55:00.008+03:00

Britu padome piedāvā bez maksas apgūt angļu valodu internetā.

www.britishcouncil.org/learnenglish

Learn English website is for FREE, for anybody who wants to update, develop and practice their English language skills. It offers games, stories, listening activities and grammar exercises. It stores plenty of materials teachers can use in the classroom.

www.britishcouncil.org/learnenglishkids

LearnEnglish Kids website is for children who are learning English as a second or foreign language. The site offers many games, songs, stories and lots of activities to improve English.

www.britishcouncil.org/premierskills

PremierSkills offers teaching and learning materials based around football. It has audio, video and articles about the players, fans and clubs in the league. Learners can watch video interviews with players, read articles about Premier League clubs and fans and check the latest match reports.

Site offers a bank of lesson plans and student worksheets to accompany authentic texts and videos.

www.teachingenglish.org.uk

The site offers free, quality-assured classroom materials for teachers including lesson plans, worksheets, teaching tips and ideas and articles to help them with their professional development. There is also information on teacher development courses, qualifications and professional conferences available from the UK and from the British Council.

http://iatefl.britishcouncil.org/2010/

The Harrogate Online project is a British Council / IATEFL partnership providing online conference coverage of this year's Harrogate IATEFL Conference. It offers video webcasts of conference presentations and workshops, as well as interviews with presenters and conference delegates. It is a great way to catch some of the conference highlights.

Sīkāka informācija:

Sandra Prince, British Council Latvia, Partnerships and Projects Manager

E.: sandra.prince@britishcouncil.lv, T. 67504103, M. 26565566

Follow us on:

Draugiem: www.draugiem.lv/britupadome

Facebook: www.facebook.com/british.council.latvia

Twitter: https://twitter.com/BCLatvia

Flickr: http://www.flickr.com/photos/british-council-latvia

YouTube: http://www.youtube.com/britishcouncillatvia

www.britishcouncil.lv

Kas ir mājīga bibliotēka?

2010-10-12T13:43:00.000+03:00

Ar jautājumu, kas ir mājīgas bibliotēkas noslēpums, Latvijas publiskās bibliotēkas un to apmeklētājus uzrunā publisko bibliotēku attīstības projekta "Trešais tēva dēls" (3td) īstenotāji. 3td aicina bibliotekārus un bibliotēku apmeklētājus iesūtīt nelielus stāstiņus par to, kāpēc savā bibliotēkā viņi jūtas kā mājās.

Sīkāk skatīt Latvijas bibliotēku portālā.

Oktobris bibliotēkā

2010-10-06T11:44:00.003+03:00

Itālijas kultūras aspekti Latvijā (Salve Te Alma Mater – Italia) - izstāde, konference (20.oktobrī)

Starptautiskā ANO diena - izstāde

Kalendārs ,,Jubilāri”:

~ Frankam P. Herbertam - 90

~ Mirdzai Bendrupei - 100

~ Krišjānim Baronam - 175

Nacionālās dienas:

~ Austria

~ Cyprus

~ Czech Republic

~ Germany

~ Kazakhstan

~ Turkey

~ Vatican City

~ Zambia

Eiropas Valodu diena 2010

2010-09-22T11:09:00.001+03:00

Katru gadu 26. septembrī Eiropas Savienības dalībvalstīs atzīmē Eiropas Valodu dienu, kad tiek pievērsta īpaša uzmanība Eiropas valodām, valodu daudzveidībai un to apguvei. Šī ikgadējā pasākuma mērķis ir parādīt valodu dažādību, veicināt valodu apguvi un iedrošināt cilvēkus mācīties valodas visa mūža garumā.

Latviešu valodas aģentūra kopā ar sadarbības partneriem jau sesto gadu Latvijā piedāvā Eiropas Valodu dienas pasākumus, kuros esat aicināti piedalīties!

No 20. līdz 24. septembrim katru darbdienu plkst. 8.20 radio „Skonto” ēterā konkurss „Valodu karuselis”, kur varēsiet atbildēt uz jautājumu par kādu no Eiropas valodām un iegūt balvu.

Pirmdien, 20. septembrī, aicinām uz nacionālo filmu vakaru.

Plkst. 16.00 kinoteātrī „K–Suns” būs iespēja noskatīties dāņu dokumentālo filmu „Roskilde”, plkst. 17.00 Gētes institūtā tiks demonstrēta vācu mākslas filma „Ķiršu ziedi – Hanami”, plkst. 19.00 Francijas Kultūras centrā franču mākslas filma „Izšuvējas”.

Otrdien, 21. septembrī, plkst. 12.45 Ventspils Augstskolā notiks diskusija „Valoda tulkojumā”, kurā piedalīsies franču valodas tulkotāja Astra Skrābane un Ventspils Augstskolas profesors Jānis Sīlis.

21. septembrī plkst. 17.30 „Skrivanek Baltic” un Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā aicina piedalīties Eiropas valstu kultūras vakarā, kas notiks Eiropas Savienības mājā. Pasākumā dzirdēsiet etiķetes ekspertes Irmas Kalniņas stāstījumu par interesantākajām atšķirībām ES dažādu valstu etiķetē un komunikācijā, notiks kultūru meistarklases un dažādas spēles par valodām Eiropā.

Trešdien, 22. septembrī, plkst. 10.00 LU Mazajā Aulā aicinām uz starptautisku zinātnisko konferenci „Valoda, vide, ekonomika”, kur referēs bijusī Franču valodas ģenerāldirektorāta vadītāja, pašreizējā ģenerālinspektore kultūras jautājumos Anna Manjāna (Francija), valodas politikas profesors Marts Rannuts (Igaunija), Latvijas Universitātes profesore Ina Druviete, kā arī valsts un nevalstisko iestāžu speciālisti.

22. septembra vakarā plkst. 18.00 Ziemeļvalstu valodu centrā darbosies Norvēģu valodas klubiņš. Pasākuma tēma „Norvēģu humors”. Vakara gaitā varēs uzzināt, par ko smejas norvēģi, būs pārsteigumi, iepazīšanās, valodas klubiņa kopdziesmas dziedāšana un norvēģiska cienasta baudīšana. Ar priekšlasījumu uzstāsies docētājs no Norvēģijas Gunsteins Hūsa.

Ceturtdien, 23.septembrī, plkst. 14.00 Britu padomē sākumskolas vecuma bērni varēs piedalīties angļu valodas klubiņā, bet plkst. 17.00 Botāniskajā dārzā notiks bilingvālie dzejas lasījumi. Dzejas vakarā dzirdēsiet dzejas priekšlasījumus septiņās dažādās valodās: grieķu-latviešu, franču-latviešu, vācu-latviešu, ungāru-latviešu, spāņu-latviešu, čehu-latviešu un itāļu-latviešu valodā. Muzikālo ieskatu šo tautu pasaulē sniegs ģitāristi Modris Baumanis un Vladimirs Kudrins.

Piektdien, 24. septembrī, no plkst. 17.00 galerijā „Centrs” 1. stāva centrālajā laukumā notiks interaktīva spēle „Sakārto valodas Eiropas kartē”. Ikviens interesents tiek aicināts piedalīties pāru sacensībās – pārbaudīt Eiropas valodu un ģeogrāfijas zināšanas. Uzvarētāji saņems dāvanu karti valodu mācībām „Skrivanek Baltic”.

24. septembrī plkst. 19.00 Britu padomē notiks Britu kultūras vakars. Pasākuma tēma – iepazīsti un izzini britisko, klausoties personiskos piedzīvojumu stāstos. Pasākuma viešņa – Leonarda Ķestere, ar viņu sarunāsies Agita Kalviņa. Sarunvaloda – angļu.

Sestdien, 25. septembrī, no plkst. 10.00 līdz 11.30 Rīgas Valsts 1. ģimnāzijā notiks 17 valodu darbnīcas „Iepazīsti valodas", kurās īpaši aicināti skolēni un studenti. Valodu darbnīcas notiks grupās, un to dalībniekiem būs iespēja iepazīties ar angļu, dāņu, esperanto, franču, grieķu, igauņu, itāļu, īslandiešu, lietuviešu, lībiešu, norvēģu, poļu, somu, spāņu, vācu, zviedru, latviešu valodas darbnīcas. Lai piedalītos Valodu darbnīcās, Eiropas valstu kultūras vakarā un Norvēģu valodas klubiņā lūdzam iepriekš pieteikties pa tālruni 67201684 vai e-pastu: agentura@valoda.lv.

Eiropas Valodu dienas 2010 noslēguma pasākums un apbalvošanas ceremonija notiks uzreiz pēc Valodu darbnīcām 25. septembrī plkst. 11.30 Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas zālē. Tajā tiks pasniegtas balvas aktīvākajiem un labākajiem konkursu un valodu darbnīcu dalībniekiem. Muzikālu pārsteigumu būs sagādājis ansamblis „Putnu balle”.

Tāpat kā divus iepriekšējos gadus, arī šogad tiek izsludināti konkursi skolu jaunatnei, kas notiks no šī gada 20. septembra līdz 20. decembrim: 1.-4. klašu skolēni tiek aicināti piedalīties zīmējumu konkursā „Mazs bij’ tēva novadiņš”, bet 7.-12. klašu skolēni – literāro darbu konkursā „Ko, Latvija, Tev varu dot?”. Trīs labākos darbus no katras skolas gaidīsim Latviešu valodas aģentūrā, kur skaistāko eseju, dzejoļu un zīmējumu autoru darbi tiks apkopoti un izdoti grāmatā. Ar konkursu nolikumiem varat iepazīties Latviešu valodas aģentūras mājaslapā.

Paldies visiem, kas izrādīja savu erudīciju un ar „Latvijas Avīzes” starpniecību piedalījās viktorīnā „Valodas pētnieks”. Laureātus balvu saņemšanai gaidīsim Rīgas Valsts 1. ģimnāzijā noslēguma pasākumā.

Eiropas Valodu dienas 2010 pasākumus Latviešu valodas aģentūra organizē kopā ar sadarbības partneriem:

Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā, „Skrivanek Baltic”, Francijas kultūras centru, Dānijas kultūras centru, Gētes institūtu, UNESCO LNK, Izglītības un zinātnes ministriju, Britu padomi, „Latvijas Avīzi”, Valsts izglītības attīstības aģentūru, Valodu mācību centru, Itāļu valodas un kultūras biedrību „Dante Alighieri”, Ungārijas Republikas vēstniecību, Spāņu mācību centru „Picasso”, Ziemeļvalstu valodu centru „Nordisk”, Līvu kultūras biedrību, Galeriju „Centrs”, Latvijas Universitāti un Ventspils Augstskolu.

Detalizētāku informāciju par Eiropas Valodu dienas 2010 pasākumiem meklējiet Latviešu valodas aģentūras mājaslapā www.valoda.lv vai pa tālruni 67201684.

Atgādinām, ka visi pasākumi ir bez maksas.

Uz tikšanos Eiropas Valodu dienās 2010!

Velga Līcīte

Latviešu valodas aģentūra

Tel. 67201684

Rīga, Lāčplēša iela 35-5, LV-1011

E-pasts: velga.licite@valoda.lv

www.valoda.lv

Latviešu valodas aģentūra izveidota 2009. gada 1. jūlijā, apvienojot Valsts valodas aģentūru un Latviešu valodas apguves valsts aģentūru, un tās mērķis ir nostiprināt latviešu valodas – Latvijas Republikas valsts valodas un Eiropas Savienības oficiālās valodas – statusu un sekmēt ilgtspējīgu attīstību.

Un sākas viss no gala...

2010-09-02T11:14:00.000+03:00

RCB Svešvalodu bibliotēkas Ziemas sezonas darba laiki:
Darbdienās - 10.00-19.00
Sestdienās - 10.00-17.00
Svētdienās - slēgts
Mēneša pēdējā trešdiena - Spodrības diena (bibliotēka lasītāju apmeklējumiem slēgta)

ITĀĻU un VĀCU valodu kursi

2010-07-01T11:52:00.003+03:00

Valodu centrs
”DanteAlighieri”
aicina interesentus apgūt VĀCU vai ITĀĻU valodu

(parastie vai intensīvie. kursi, ar un bez priekšzināšanām)

Nodarbības notiek Rīgā, Brīvības ielā 91-401
Biroju ēkā, labi aprīkotā valodu klasē
2x vai 3x nedēļā, 1 nodarbība - 90 min.
Cenas demokrātiskas

Kontakttālruņi: 26438135, 26160348
e-mail: leonitvar@gmail.com

Darba laiks JĀŅOS

2010-06-17T12:45:00.002+03:00

Līgojati, līgojati,
Nav vairs tālu Jāņu diena;
Šī dieniņa, rītdieniņa,
Parīt pati Jāņa diena.

RCB Svešvalodu bibliotēkas darba laiki Jāņos:

23., 24. un 25.jūnijā bibliotēka slēgta.

Lai koši skan Jāņu dziesmas, lai gaišas Jāņugunis!

No 1.jūnija Svešvalodu bibliotēkā sākas Vasaras darba laiks

2010-06-01T11:00:00.000+03:00

Otrdienas - piektdienas - 10.00-18.00
Sestdienas - 10.00-16.00
Svētdienas, pirmdienas - bibliotēka slēgta

Šīs grāmatas ilgojas atgriezties bibliotēkā

2010-05-11T16:19:00.001+03:00

Grāmatas, kuŗas ilgstoši aizkavējušās pie lasītājiem:

„Saules balsi/Latvian Sun Song Melodies” - Vīķe-Freiberga Vaira (sakārtotāja), 1997;

„Trejādās saules: I. Kosmoloģiskā saule” [The Threefold Sun,Vol. I: The Cosmological Sun] - Vīķe-Freiberga, Vaira (1997);

„The 28 day plan” - Green Christine, 2002;

„Arthurian legends” – 1997;

„Children learning english” – Moon Jayne, 2005;

„A Handbook of Commercial Correspondence” – Ashley A., 2000;

„Laeti-eesti sonaraamat” - Aben Karl, 1959;

„Gadskārtu ieražu dziesmas” – Vītoliņš Jēkabs, 1973;

„Идиомы английского языка. Сборник упражнений. Учебное пособие” – Артемова А.Ф., 2004;

„English Grammar in Use With Answers: Reference and Practice for Intermediate Students” – Murphy J., 2004

Svešvalodu bibliotēkas darba laiki maijā

2010-04-27T12:23:00.000+03:00

1.maijā - Latvijas Satversmes sasaukšanas diena, Darba svētki - Bibliolēka slēgta;
2.3.maijā brīvdienas - bibliotēka slēgta
4.maijā - Latvijas Neatkarības deklarācijas Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu diena - Bibliotēka slēgta

Svanetijas stāsti 26.aprīlī plkst. 18.00

2010-04-15T17:23:00.007+03:00

Svanetijas stāstu sarīkojums pārcelts uz 26.aprīli plkst. 18.00

RCB Svešvalodu bibliotēka un Biedrība NORDEN Latvijā aicina klausītājus uz Stāstu sarīkojumu Svanetijas stāsti.Par Svanetiju stāstīs Jan Richard Baerug - - 26.aprīlī plkst. 18.00 RCB Svešvalodu bibliotēkā (Kongresu namā, Kr.Valdemāra ielā 5 Rīgā).

Svanetija, Senā Kolhīda, Zelta Aunādas zeme, ir skaists, leģendām apvīts novads Grūzijā, vieta, kur sākusies Grūzija kā valsts. Tur dzīvojošā svānu tauta ir daudz senāka kā gruzīni un arī svānu valoda ir senāka. Tā atšķiŗas no gruzīnu valodas tikpat, cik leišu valoda atšķiras no latviešu valodas un īslandiešu - no norvēģu.

Svanetijā tiek gatavotas tradicionālās svānu cepures un pasaulē labi pazīstama ir tradicionālā daudzbalsība.

Svanetijā atrodas alpīnistus vilinošā, grūti sasniedzamā Ušbas virsotne, šis teiksmainais kalnu novads saista ne tikai kalnu tūristus, bet arī citus ceļotājus un aktīvās atpūtas cienītājus.

Guntars Godiņš. Igauņu tautasdziesmas un mītoloģija. Uzmirdzējumi

2010-04-10T12:30:00.001+03:00

Igauņu mītoloģija un igauņu tautasdziesmas

2010-04-06T16:08:00.001+03:00

14.aprīlī plkst. 18.00 RCB Svešvalodu filiālbibliotēkā ar priekšlasījumu Igauņu mītoloģija un igauņu tautasdziesmas viesos dzejnieks un atdzejotājs, igauņu valodas un literatūras filologs Guntars Godiņš

Sarīkojums notiek sadarbībā ar Biedrību Norden Latvijā

Akcija aizmāršīgajiem lasītājiem

2010-03-31T12:42:00.000+03:00

1. līdz 10. aprīlim Rīgas Centrālajā bibliotēkā un visās filiālbibliotēkās piedāvājam akciju aizmāršīgajiem lasītājiem – neiekasējam kavējuma naudu.

Ja tu neesi bijis salās, tu neesi bijis Grieķijā

2010-03-30T13:07:00.002+03:00

Tā saka paši grieķi un to piedzīvo arī šīs brīnišķās zemes apceļotāji. Grieķijas salas ir kas pilnīgi citāds un atšķirīgs no zemes Grieķijas.

Kad cilvēkam visu bērnību un lielu mūža daļu bijis jāklausās vectēva un vecvectētiņa stāsti par Grieķiju un jāklausās skumju apdvestās grieķu dziesmas par zemi, kuŗā skaidri zināms, nonākt nav iespējams, jo ir smagie padomju gadi un Grieķija ir pārāk tālu un pārāk citāda, tad mirklis, kad „pasaka” top par īstenību var likties arī ļoti savāds, ļoti īpašs un varbūt arī ļoti neticams. Tomēr, izrādās, tā notiek – pasakas piepildās, pasakas notiek. Latvijas patriotu ģimenē. Mums Kukuvasi ir mīļi un tuvi jau krietni sen, mūsu paaudzei, es domāju – tiem, kas piedzīvojuši Menueta ziedu laikus un Mikrofona ziedu laikus arīdzan. Caur Adriana skanīgo un īpaša tembra apveltīto balsi, kas varbūt ir arī no grieķu gēniem. Caur Lias Guļevskas vieduma apdvestajiem un garīgas zināšanas pildītajām pārraidēm radio joprojām ik svētdienu pievakarēs, caur Diānas Bērzas radioteātra iestudējumiem un mīļuma pilnajām izzinošajām bērnu pārraidēm.

Arīdzan mēs, kas viņu Grieķijas stāstus ik pa laikam esam radio vai citur dzirdējuši un līdzi jutuši, esam iejutušies šai stāstā vai pasakā. Es domāju, ka mēs ziemeļnieciski skarbie latvji liekuļotu, ja gribētu stāstīt, ka nu nemaz mums neinteresē tāda mītu un senvēsturisku notikumu bagāta pasaku zeme. Grieķija. Zeme, kuŗu paši grieķi dēvē par vislabāko zemes virsū. Zeme, kuŗā tās svarīgākās vērtības ir it kā tās pašas vienkāršākās – Dievs un Ģimene. „Tu taču vari būt laimīgs, ja ar tevi ir Dievs un Tava Ģimene” – saka grieķis un viņa sejā ir miers, rāmums un prieks. Tai brīdī, kad viņš par šo aizdomājies un kad viņš to saka saviem tuvajiem, viņš dara tos pašus vienkāršākos darbus un tai brīdī vairs nemaz nav tas karstasinīgais, ugunīgais Zorbas dejotājs. Grieķi ir Baltās Saules un zilās jūŗas zeme un tauta. Un tāds ir arī grieķu karogs: tajā ir krusts, varbūt kā mūžības atgādinājums un baltas un zilas svītras.

Kas ir Grieķija pati, kāda ir valsts attieksme pret saviem pavalstniekiem, kā arī pret tiem grieķiem kuŗu senči tuvākā vai tālākā laikā ir no Grieķijas izceļojuši – arī šis ir īpašs stāsts, ko piedzīvojuši mūsu šīvakara Grieķijas stāstu vakara viesi, Lia Guļevska, Diāna Bērza un Kristers Bērzs. Kā Grieķija gādā par to, lai visā pasaulē izkaisīto grieķu pēcteči varētu savu senču zemē paviesoties. Kukuvasu ģimenei tā ir sūkļu zvejnieku sala Kalimnosa. Sala, kas realitātē atrodas tuvāk Turcijai, nevis Grieķijas zemienei. Jau pieminētais ģimeniskums ir arī tas, kādēļ abām viešņām Liai un Diānai ir bijusi tā īpašā iespēja apciemot Kalimnosas salu, satikties ar saviem „radiem”, jo Kukuvasu Kalimnosas salā ir vesels ciems un tā īstenā radniecība jau nav notverama.

Tādi nu ir Grieķijas stāsti – romantiski, skaisti, smeldzīgi, aizrautīgi, degsmīgi, gluži tādi paši kā grieķu smeldzīgās dziesmas un ugunīgās dejas. Droši vien ar sapni būt vēl kādu reizi Grieķijā.

Tikšanās vakara attēlu krājums skatāms šeit

Grieķijas stāsti – sapnī un īstenībā

2010-03-17T14:24:00.001+02:00

RCB Svešvalodu filiālbibliotēkā piektdien, 2010. gada 26.martā plkst. 18.00 Grieķijas stāsti – sapņos un īstenībā

Viesos Diāna Bērza, Lia Guļevska un Adrians Kukuvass

Sarīkojums notiek UNESCO Latvijas Nacionālās komitejas iedvesmotā projekta Stāstu bibliotēka ietvaros

2010-03-05T13:30:00.004+02:00

Tomēr ziemeļzemē dvēsele ir tik skaidra

tik skaidra tik skumja tik izmisīga

ar visiem te notiek tā

(Jāks Jeerīts)

3.marta pievakarē Svešvalodu bibliotēkā skanēja jau gadu simtiem un pat tūkstošiem latviešu seno cilšu valodām tuvumā skanējusi valoda: Igauņu valoda. Valodas, kuŗas skanējumu es izjūtu kā stratiņa plūdumu pār akmeņiem, - skanīgu un dzirkstošu, nedaudz rotaļīgu un aizrautīgu. Šīvakara Svešvalodu bibliotēkas un Biedrības Norden Latvijā kopīgi rīkotajā dzejas un literatūras vakarā viesojās dzejnieks un literāts, savulaik hipijs un brīvdomātājs, tagad jau vairāku gadu gaŗumā politiķis un diplomāts, šobrīdējais Igaunijas Republikas vēstnieks Latvijā Jāks Jeerīts un dzejnieks un atdzejotājs, igauņu un somu valodas filologs Guntars Godiņš, cilvēks ar ne tikai ilgstošu atdzejotāja pieredzi, bet arī ar pieredzi strādāt Latvijas vēstniecībā Igaunijā kultūras atašeja amatā.

Saruna izvērtās plaša un Igaunijas dzeju visaptveroša - sākot no igauņu tautasdziesmām (nesen apgādā Nordik iznācis igauņu Tautasdziesmu krājums Ozols auga debesīs Guntara Godiņa atdzejojumā) līdz mūsdienu dzejām. Skanēja gan paša Jāka Jeerīta lasītā dzeja, gan G.Godiņa dažādu dzejnieku atdzeja.

Aizrautīgo klausītāju pulkā bija sanākuši gan skolēni no Igauņu vidusskolas Rīgā, gan somu un igauņu literatūras turlkotāji, gan arī ļaudis no draudzīgās Zviedrijas kultūras biedrības Latvijā, gan citi Ziemeļu kultūras lietās ieinteresētie. Tikšanās dalībniekiem bija iespēja iegādāties grāmatu apgādā Mansards iznākušās igauņu dzejas grāmatas, tai skaitā arī Jāka Jeerīta dzejas grāmatiņu "CD".

Šķīrāmies kā draugi un cerībā tikties atkal - kaimiņtautas dzejā arī mēs smeļamies prieku, jo bieži vien igauņu latviski tulkotā dzeja aizpilda to, kas latviešu dzejā pietrūkst, ko gan nevar diemžēl sacīt par pretējo, jo Igaunijā latviešu dzeja ir gauži maz tulkota. Igauņu folklora un mītoloģija ir svarīgs iziņu avots latviešu mītiskās dzejas un Dainu izprašanā un izziņā.

Līdztekus skaistajam sarīkojumam Svešvalodu bibliotēka no Igaunijas vēstniecības saņēma brīnišķīgu igauņu literatūras dāvinājumu, kuŗā ietvertas gan daiļliteratūras, gan mākslas un vēsturestēmām veltītas grāmatas un DVD. Par to esam īpaši pateicīgi mēs paši un ceram - tas iepriecinās arī mūsu bibliotēkas lasītājus - igauņu literatūras un kultūras draugus.

Attēlu krājums no tikšanās vakara: autore Daiga Kopštāle

Stāsti, dziesmas, rotaļas RCB Bišumuižas filiālbibliotēkā

2010-03-04T12:28:00.006+02:00

Attēlu albums
Bibliotēkas seja mainās līdzi laikam. Te cilvēki nāk ne tikai interesantas un vajadzīgas lasāmvielas meklējumos, bet arī satikt domubiedrus, gūt jaunus iespaidus, garīgi bagātināties, dalīties ar citiem tajā, kas pašiem šķiet interesants. Nezaudēt un izkopt stāstīšanas tradīciju, kas no paaudzes paaudzei nodod vēstījumus par pagātnes notikumiem, vērojumus un atziņas – tā ir viena no galvenajām idejām, kas raksturo UNESCO Latvijas nacionālās komisijas organizēto projektu „Stāstu bibliotēkas”.

Šajā projektā piedalās arī RCB Bišumuižas filiālbibliotēka un Svešvalodu filiālbibliotēka.

25.februārī kopīgi veidojām „Stāstu bibliotēkas” pasākumu Bišumuižas filiālbibliotēkas telpās. Raizējāmies, vai mūsu lasītāji uzņemsies grūto ceļu pāri sniega kupenām – dabas spēki un iestāžu neizdarība mūsu bibliotēku padarījusi gandrīz nepieejamu. Bibliotēkas un iedzīvotāju signāli dažādām organizācijām guvuši vāju atbalsi. Tomēr – cauri sniegputenim bija atbriduši tie, kam patīk apmeklēt bibliotēku un mūsu pasākumus, kas ar pateicību saņem un novērtē viņiem sniegto. Šoreiz „Stāstu bibliotēka” iepazīstināja ar pasaules radīšanas atspoguļojumu latviešu folklorā. Svešvalodu bibliotēkas darbinieces Gunta un Ilva ar saviem draugiem bija sagatavojuši interesantu programmu, kur tautas dziesmas mijās ar nostāstiem un teikām, pievienojās arī bišumuižnieki, stāstot par Daugavu un tās salu rašanos.

Šāda veida pasākums Bišumuižas filiālbibliotēkas apmeklētājiem bija jaunums. Ne visi pazina etnogrāfiskos tautas mūzikas instrumentus, kuru paklusās skaņas sabalsojās ar tautas dziesmu melodijām – it kā pazīstamām, it kā nedzirdētām, kas aicināja pievienoties. It sevišķi ieinteresēti bija skolēni, jaunums viņiem bija tautas deju rotaļas, kurās tie labprāt piedalījās. Visi kopā mācījāmies ar domām vēlēt labu savai Tēvuzemei, sajust savās rokās saulīti uzlecam un iemest to debesīs, lai visiem būtu gaiši un labi.

Tieši tā jutāmies visi – vietējie, ciemiņi, pasākuma veidotāji un dalībnieki. Prieks redzēt cilvēkus atveroties, smaidot, atsaucoties.

Patīkami, ka „Stāstu bibliotēka” gūst atsaucību. Tas mudina drīz vien veidot nākošo satikšanos, jo tēmu stāstiem ir tik bezgala daudz…

Bišumuižas fifliālbibliotēka vadītāja Inga Rasa

Saruna par igauņu literatūru un kultūru

2010-02-27T10:11:00.004+02:00

Trešdien, 3.martā plkst. 18.00 Svešvalodu bibliotēkā viesosies Igaunijas republikas vēstnieks, dzejnieks Jāks Jeerīts un igauņu literatūras un kultūras pazinējs, dzejnieks un atdzejotājs Guntars Godiņš. Tikšanos rīkojam sadarbībā ar Biedrību Norden Latvijā.

Igauņu rakstnieks, diplomāts un politiķis Jāks Jeerīts (Jaak Jõerüüt) dzimis 1947. gadā. Jaunībā bijis hipijs, vēlāk Igaunijas Rakstnieku savienības ierēdnis, 1990.-1992. gadā Igaunijas pārejas laika parlamenta deputāts. Kopš 1993. gada - Igaunijas vēstnieks Somijā, Itālijā, Maltā, Kiprā, Ņujorkā (ANO), 2004.-2005. gadā Igaunijas aizsardzības ministrs, kopš 2006. gadā Igaunijas vēstnieks Latvijā.

Pirmā Jeerīta grāmata iznāca 1975. gadā. Kopumā publicējis 15 dzejas, prozas un bērnu grāmatas, rakstu un eseju krājumus, saņēmis dažādus literāros apbalvojumus. 2009. gadā Latvijā iznākusi Jāka Jeerīta dzejas izlase „CD” Guntara Godiņa atdzejojumā, „Karogā” publicēti dzejoļi un noveles Maimas Grīnbergas tulkojumā, portālā „Satori” lasāma Ingmāras Balodes intervija ar rakstnieku.

(biogrāfija pārpublicēta no www.prozaslasijumi.lv

Radīšanas Teikas un Dainas Bišumuižas bibliotēkā

2010-02-20T19:00:00.000+02:00

25.februārī plkst. 16.00 RCB Bišumuižas bibliotēkā (Bauskas ielā 180)
RADĪŠANAS TEIKAS UN DAINAS

Dievs bijis viens pats un staigājis gar jūŗas malu. Viņš teicis: -Ko lai es daru viens pats?- Tā uzreiz atsaucies viens jūŗas dibenā: -Es esmu otrs.- Bet nu Dievs saka: -Kuŗš mēs būsim stiprāks par otru?- un sāk runāt: - Kur lai mēs ņemam zemi?- Uzreiz jūŗas cilvēks teicis: -Lai paliek akmens par zemi.- Tad Dievs teicis: -Tu jau esi muļķis. Kā tad uz akmens lai var augt zāle un koki? Akmens ciets, tur nekas nevar augt.- Tad Dievs saka: -Es nu radīšu kokus un cilvēkus, un lai taisa mājas. Tad būs laba dzīve.-...

Teikas stāsta, dzied un muzicē Gunta, Ilze, Ģirts, Vita, Ilva...

~~~~~~~~~~~~~~~~~~

Stāstu pēcpusdiena notiek sadarbībā ar RCB Svešvalodu filiālbibliotēku

UNESCO Latvijas Nacionālās Komisijas Projekta Stāstu bibliotēka ietvaros.

2010-02-09T11:42:00.001+02:00

5.februārī RCB Svešvalodu filiālbibliotēka sadarbībā ar Biedrība Norden Latvijā rīkoja pasākumu par godu Sāmu Tautas svētkiem (6.februāris). Skatījāmies Vides Filmu studijas uzņemto filmu Gana laiks (Aigi). Sarīkojuma viesi, filmas režisors Dainis Kļava un viens no operatoriem Valdis Celmiņš, dalījās Norvēģijas un Zviedrijas ziemeļos pieredzētajā. Filmā skatītās ziemeļu ainavas un ziemeļbriežu ganu ikdiena abu ciemiņu stāstījumā guvā vēl kādu īpašu nokrāsu.
Sarīkojuma nrisi atbalstīja:
Norvēģijas Karalistes vēstniecība;
Zviedrijas vēstniecība Latvijā

Bibliotēkā februārī

2010-02-08T12:28:00.001+02:00

Turpinās cikla izstāde ZIEMA, jubilāru kalendārā ierakstīsim komponista Georga Fridriha Hendeļa vārdu sakarā ar viņa dzimšanas dienas 325.gadskārtu.

Nacionālās dienas februārī svin Bruneja (23.02), Dominikānasn Republika (27.02), Gambija (18.02), Grenāda (07.02), Igaunija (24.02), Japāna (11.02), Jaunzēlande (06.02), Kuveita (25.02), Lietuva (16.02), Sāmu tauta Norvēģijā, Zveidrijā, Somijā un Krievijā (06.02), Serbija (15.02) un Šrilanka (04.02)

Bibliotēkā uzņēmām viesus - skolēnus no Babītes vidusskolas 6.klases

25.februāri viesosimies RCB Bišumuižas filiālbibliotēkā ar savu Stāstu bibliotēkas sarīkojumu "Pasaules radīšanas teikās un Dainās"

Sāmu diena

2010-02-02T12:23:00.002+02:00

Sāmu diena tuvojas vēja spārniem vai Ziemeļbriežu veiklumā. Jau piektdienas vakarā tā būs klāt - Svešvalodu bibliotēkā rādīsim Daiņa Kļavas un citu viņa jauko domubiedru filmu Gana laiks (par sāmiem, ziemeļbriežu ganiem) - būs klāt filmas režisors Dainis Kļava un operators Valdis Celmiņš. Kāds jaukais zinošais cilvēks pastāstīs ko par sāmiem pašiem - kas viņi ir un cik viņu ir, ko viņi domā un cik skaistu izdarinājuši savu karogu, kuŗā ir visvairāk zilas krāsas, bet ir arī sarkanā un nedaudz no zaļas un dzeltenas.

Ceru, ka visi bibliotēkas un sāmu tautas draugi un atbalstītāji jau auj kājas, lai cauri Ziemeļzemes Latvijas puteņiem nonāktu līdz Svešvalodu bibliotēkai Kongresu namā Rīgā un dabūtu baudīt ko brīnišķu no citas ziemeļtautas SĀMU rakstura un pasaules brīnumainā redzējuma

Tātad: tiekamies piektdien 5.februārī plkst. 18.00 SĀMU svētkos Svešvalodu bibliotēkā

Sāmu dienu atbalsta Norvēģijas Karalistes vēstniecība un Zviedrijas vēstniecība Latvijā un tas notiek sadarbībā ar Vides filmu studiju un Biedrību Norden Latvijā

Bibliotēkā 2010.gada janvārī

2010-01-04T15:53:00.004+02:00

Cikls ,, Gadalaiki” - ZIEMA - izstāde, 12.-31.janvāris - atb. Ilva Šmite, Polīna Ārīte

Cikls ,,Stāstu bibliotēkas”- ZIEMAS STĀSTI - sarīkojums - rīko Gunta Dombrovska

Kalendārs ,, Jubilāri”: - izstādes - atbild Ilva Šmite
- Isaakam Azimovam - 90 (2.01)
- Ulriham Beheram - 100 (2.01)
- Jākobam Grimmam - 225 (4.01)
- Fricim Bārdam - 130 (25.01)
- Antonam Čehovam - 150 (29.01)

1991.gada barikāžu atceres diena - plaukta izstāde - atbild Liene Banka

Nacionālās dienas: - atbild Ilva Šmite, Polīna Ārīte
- Australia - 26.01
- Burma ( Myanmar) - 4.01
- Cuba - 1.01
- Haiti - 1.01
- Nauru - 31.01
- Sudan - 1.01

Bibliotēkas darba laiki svētkos

2009-12-15T15:46:00.003+02:00

Ai, bagāti Ziemassvētki,

Lejiņā nogājuši;

Sanāksim, Rīgas ļaudis,

Vilksim Svētkus kalniņā

RCB Svešvalodu filiāl biliotēkas darba laiki 2009.gada Ziemassvētkos un gadu mijā:

18.decembris - bibliotēka slēgta (Spodrības diena)

19.decembris - darbdiena (pēc sestdienas darba laika)

24.,25.,26.,27. decembris - brīvdienas

31.decembris, 1.janvāris - brīvdienas

Festivāla „Prozas lasījumi” ietvaros notiks viesu vakars

2009-12-10T16:19:00.001+02:00

12. decembrī, sestdien, plkst. 18.00 klubā „Hamlets” norisināsies viesu vakars, kurā par muzikālo noskaņu gādās Martin Confused.

Viesu vakarā piedalīsies Brižita Alēgra (Brigitte Allegre, Francija) un tulkotāja Vineta Berga, Levans Beridze (Lewan Beridze, Gruzija) un Nora Ikstena, kura lasīs stāstu latviski, Jāks Jeerīts (Jaak Jõerüüt, Igaunija) un tulkotāja Maima Grīnberga, Aleksandrs Pērs (Alexander Peer, Austrija) un tulkotāja Anita Muitiniece.

Franču rakstniece Brižita Alēgra ir no Provansas, Francijas dienvidu provinces, kurā acis priecē cipreses, saulespuķu lauki, okera krāsas nami, gaiss smaržo pēc olīvām un lavandām un ziemā pār pakalniem pūš mistrāls. Viņa māca angļu valodu licejā Eksanprovansā (Aix-en-Provence) un iepazīstina franču lasītājus ar tulkojumiem no angļu valodas. Divi zilacaini kaķi ir viņas labākie domubiedri darbistabā. Rakstniece ir vērotāja, viņas bloga dienasgrāmatas lappuses ir kā mazas, impresionistiskas glezniņas. Ārkārtīgi skaista un dziļa valoda. Neparasti dabas tuvplāni fotogrāfijās no nesenajiem ceļojumiem uz Islandi un Romu. Brižitas vārds – Allègre – latviešu valodā nozīmē ‘dzīvelīgs, ņiprs, mundrs’, un tikpat izteiksmīgs un spilgts ir viņas rakstības stils.

2008. gadā iznākusi Brižitas pirmā grāmata „Senomagī spoki” (Les fantômes de Senomagus) – astoņpadsmit stāstu krājums, kas paver durvis uz citu – aizgājēju pasauli, robeža starp kuru, izrādās, nemaz nav tik strikti novelkama. Viegliem vārdu pieskārieniem, nezaudējot ironiju un sarkasmu, Brižita Alēgra ļauj ieskatīties savos varoņos, brīžiem kā spogulī ieraudzīt viņu „skeletiņus skapī”, veidojot Provansas ciemata nedaudz maģisko pasauli.

Gruzīnu izcelsmes vācu rakstnieks Levans Beridze dzimis 1963. gadā Tbilisi. Pēc vācu valodas un literatūras studijām Gruzijā viņš dodas uz Berlīni, kur 33 gadu vecumā uzraksta pirmo stāstu vācu valodā. Par Levana stāstiem Pēters Hendke raksta: „Šo stāstu ritms un izteiksme ir ļoti suverēni, ļoti spēcīgi un poētiski, tie nav prāta samocīti, tie nav „produkts”, lietas autora rokās iegūst bezsvara stāvokli un iegūst jaunas kontūras.” Kā iespējams citā valodā dzimušam tik lieliski rakstīt vācu valodā?

Levans saka: „Ļaudis domā, ka runāt citā valodā nozīmē zināt vārdus, bet īstenībā vajag uzminēt valodas dvēseli. Tomass Manns reiz teica: „Viņš pārāk gramatiski runā vācu valodā, viņš laikam ir ārzemnieks.” Tas nozīmē, ka ārzemnieks ir uzvilkts valodā, bet ar uzvilktu valodu tu neko neuzrakstīsi, valodā vajag būt brīvam, un sasniegt brīvību citā, ne dzimtajā valodā ir dubulta brīvības pakāpe.”

Levans saņēmis prestižo Huberta Burdas rakstniecības stipendiju un 16 gadus dzīvojis Berlīnē, kur pilnībā izbaudījis brīvmākslinieka bohēmu, palaikam zīmējot portretus uz ielām, dzīvojot pretī sabiedrības likumiem. Paralēli rakstījis doktora disertāciju par Rilkes dzeju. Tagad, atgriezies Tbilisi, Levans vācu valodā raksta romānu „Fora” – daudzslāņainu, valodas ritmā filigrānu un lakonisku vēstījumu par handikapu, ko vājākam piešķir stiprākais, ko indivīdam piešķir zemapziņa, ko rietumu pasaulei piešķir mežonīgie austrumi. Fragmentu no „Foras” Levans Beridze lasīs Prozas lasījumos.

Igauņu rakstnieks, diplomāts un politiķis Jāks Jeerīts dzimis 1947. gadā. Jaunībā bijis hipijs, vēlāk Igaunijas Rakstnieku savienības ierēdnis, 1990.–1992. gadā Igaunijas pārejas laika parlamenta deputāts. Kopš 1993. gada – Igaunijas vēstnieks Somijā, Itālijā, Maltā, Kiprā, Ņujorkā (ANO), 2004.–2005. gadā Igaunijas aizsardzības ministrs, kopš 2006. gadā Igaunijas vēstnieks Latvijā.

Pirmā Jeerīta grāmata iznāca 1975. gadā. Kopumā publicējis 15 dzejas, prozas un bērnu grāmatas, rakstu un eseju krājumus, saņēmis dažādus literāros apbalvojumus. 2009. gadā Latvijā iznākusi Jāka Jeerīta dzejas izlase „CD” Guntara Godiņa atdzejojumā, „Karogā” publicēti dzejoļi un noveles Maimas Grīnbergas tulkojumā, portālā „Satori” lasāma Ingmāras Balodes intervija ar rakstnieku.

Austriešu rakstnieks Aleksandrs Pērs dzimis 1971. gadā Zalcburgā. 1990. gadā beidzis Tirdzniecības akadēmiju (HAK), pēc tam studējis ģermānistiku, filozofiju un publicistiku. Šobrīd viņš ir neatkarīgs autors un žurnālists, raksta publikācijas avīzēm un žurnāliem, vada radošās rakstīšanas meistardarbnīcas. Aleksandra Pēra darbi publicēti literārajos žurnālos un antoloģijās. Antoloģijā Austern im Schnee und andere Sommergeschichten („Austeres sniegā un citi vasaras stāsti”) starp 11 autoru darbiem ir arī Aleksandra Pēra publikācija. Autors piedalījies daudzos lasījumos Austrijā, Anglijā, Lietuvā, Slovēnijā, Maķedonijā un Itālijā. 2009. gada jūlijā Aleksandrs Pērs strādāja Starptautiskā rakstnieku un tulkotāju namā Ventspilī.

Aleksandram Pēram līdz šim iznākušas trīs grāmatas: “Zeme zem viņiem” (Land unter ihnen, 2005), “Leo Perucs” (Leo Perutz, 2007), “Baltijas jūras elpa” (Ostseeatem, 2008), par kurām rakstnieks saņēmis arī vairākas literārās prēmijas.

Bibliotēkā decembrī

2009-12-08T12:47:00.001+02:00

Akcija „Rīga lasa”: Ziemassvētku stāsts. - ,,Nekas nav siltāks par sniega piku, ko viens cilvēks nes dāvināt otram” (I. Ziedonis) - izstāde (8. – 30.12) - veido Ilva Šmite, Polīna Ārīte

Starptautiskā kordziedāšanas diena Kurš dzied, tas dzīvo - izstāde (12.12) - veido Ilva Šmite

Bibliotēkas kalendārs Mēneša jubilāri :
* Pāvilam Rozītim - 120,
* Teodoram Fontanem - 190 - izstādes - veido Ilva Šmite

Atlaides soda naudām

2009-11-24T16:09:00.003+02:00

Laikā no 2009.gada 1.decembra līdz 2010.gada 7.janvārim iespēja grāmatas bibliotēkā nodot nemaksājot soda naudu par kavētiem termiņiem.
Esiet laipni aicināti izmantot šo iespēju!!!

Priecīgu sidī gaišu Ziemassvētku gaidīšanas laiku!!!

Līvu valodas mācības

2009-11-12T12:56:00.003+02:00

No 2009.gada 16.novembra līdz 2010.maijam Līvu Fonds organizē līvu valodas bezmaksas mācību kursus Rīgā, Ventspilī, Kolkā, Staicelē, Pālē.

Šo kursu laikā tiks apgūtas valodas pamatprasmes, lai pēc kursu beigšanas spētu sarunāties līvu valodā ar vārdnīcas palīdzību, kā arī turpināt mācības augstākā līmenī.

Rīgā valodas mācības sāksies 16.novembrī plkst. 18.00 Brīvības ielā 40, Sabiedrības Integrācijas fonda telpās. Iesācēju grupā aicinām pieteikties pie Zojas Sīles (29191832) pirmdienās no plkst. 18.00 – 19.30, valodas otrā līmeņa grupā pie Ērikas Krautmanes (29134577) pirmdienās no plkst. 19.30 – 21.00.

Par tiem, kas vēlas mācīties lībiešu valodu Ventspilī, Pālē, Staicelē, Kolkā lūdzam sazināties ar Līvu Fonda valdes priekšsēdētāju Dāvi Staltu (27876112) vai pa e-pastu livufonds@inbox.lv

Katras grupas diviem labākajiem kursantiem tiks organizēts kopīgs brauciens uz Somiju.

Lai veicas!

Līvu Fonds

Latvieši 20.gadsimta kaŗu un mieru projektos

2009-11-11T11:46:00.004+02:00

2009. gada 17. novembrī plkst 18:00
RCB Svešvalodu filiālbibliotēkā viesojas
vēsturnieks Kaspars Kļaviņš ar priekšlasījumu

Latvieši 20.gadsimta kaŗu un mieru projektos

Būs iespēja iegādāties grāmatu apgādā Mansards iznākušo Kaspara Kļaviņa grāmatu apSTĀVĒŠANA

Vairāk par Kasparu Kļaviņu un viņa grāmatu lasiet šeit

Laipni lūdzam!

Stāstu bibliotēka

2009-11-05T14:35:00.006+02:00

Esam saņēmuši priecīgu ziņu no UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas - Svešvalodu bibliotēka uzņemta Stāstu bibliotēku tīklā.

Bibliotēkā novembrī

2009-11-04T17:13:00.008+02:00

Akcija „Rīga lasa”: PASAKA: - 5.11. Maijai Tabakai – 70; 7.11. Kārlim Skalbem – 130 - grāmatu izstāde - 3.- 27.11. - sagat.: Ilva Šmite, Polina Ārīte

Jubileja – 90: Latvijas Nacionālajam teātrim - 90 - izstāde - 24.- 30.11. - Ilva Šmite

Pozitīvā Latvija (Valsts svētki) - izstāde - 9. – 25.11. - Ilva Šmite, Polīna Ārīte

Dzejoļu konkurss 5 valodās - pasākums skolā - 11.11. - Polīna Ārīte

Bibliotēkas kalendārs "Jubilāri": Garlībam Merķelim – 240 (1769 – 1850) - 1.11.

Frīdriham Šilleram – 250 (1759 – 1805) - 10.11.

George Eliotam - 190 - 12.11.

Andre Gide - 140

Kurzemes hercogam Fridrīham Ketleram – 440 (1569 – 1642) http://www.jzb.lv/ - 25.11. - izstāde - Ilva Šmite, Polīna Ārīte

Ziemeļvalstu bibliotēku nedēļa - Kaŗš un Miers - 9.-15.11 - Polīna Ārīte, Gunta Dombrovska
"Tu.lepnā tauta ziemeļos, tavs karogs priekā plīvo, Jo šūpulis tavs – SOMIJA." (Ilze Kalnāre)

Knuts Hamsuns.Laika balsis un atbalsis - Izstāde pēc 16.oktobra zinātniskās konferences motīviem

Pasakas par karu: apskats un lasījumi - Pasākums skolā - 9.novembrī

Vairāk par bibliotēku nedēļu Ziemeļvalstīs

Itālija. Leonardo da Vinči

2009-11-04T17:05:00.002+02:00

Leonardo da Vinči

2009-10-27T14:39:00.003+02:00

Itāļu valodas un kultūras nedēļas Rīgā ietvaros Raimondas Strodes priekšlasījums "Leonardo da Vinči radošās dzīves principi"

Svešvalodu bibliotēkā 2.novembrī plkst. 15.30

Deviņi komentāri par Komunistisko partiju

2009-10-27T11:46:00.001+02:00

2009.gada 30.oktobrī plkst. 18.00

RCB Svešvalodu filiālbibliotēkā

masveida izstāšanās kustībai no Ķīnas KP atbalstam

uz sarunu aicina grāmatas Deviņi komentāri par Komunistisko partiju izdevēji Latvijā

Viesos Sandis Laime

2009-10-01T15:20:00.006+03:00

Saruna pirms grāmatas atvēršanas

2009.g. 13.oktobrī plkst. 18.00 Svešvalodu bibliotēkā

viesos folklorists Sandis Laime,

grāmatas "SVĒTĀ PAZEME. Latvijas alu folklora" autors.

- par Latvijas īpašo brīnumu - alām, to uzrakstiem, zīmēm, teikām un nostāstiem, kas ar to saistīti.

Būs iespēja iegādāties grāmatu apgādā Zinātne iznākušo Sanda Laimes grāmatu.

Oktobris bibliotēkā

2009-09-30T14:42:00.007+03:00

No 1.oktobra Svešvalodu bibliotēkas darbalaiks: darbdienās 10.00-19.00

sestdienās 10.00-16.00

------------

,,Visums taviem atklājumiem” - 2009. – starptautiskais astronomijas gads - izstāde 10.-30.oktobris - veido I.Šmite, P.Ārīte

,,Berlīnes mūra krišana ‘’ - 20 - izstāde - 1.-20.oktobris - I.Šmite

Tikšanās ar folkloristu Sandi Laimi, grāmatas Svētā pazeme. Latvijas alu folklora, autoru - 13.oktobrī plkst. 18.00

Itāļu valodas nedēļa ,,Itālis starp mākslu, zinātni un tehnoloģiju" - izstāde - 19.-24.oktobris - I.Šmite

Britu rakstniecei Doris May Lessing - 90 - izstāde - 22.10 - I.Šmite

Mūzika ir dzīvības avots

2009-09-10T11:47:00.000+03:00

2009.gada 11.septembrī plkst. 18.00

mūziķes un mūzikas terapeites

Vinetas Lagzdiņas
/Austrālija-Latvija/

priekšlasījums

Mūzika ir dzīvības avots

* Vineta Lagzdiņa:
Latvijai un latviešiem ir ļoti lielas iespējas sabiedrību pacelt un uzlabot ar savu no senatnes nākošo kultūras dvēseli, to apvienojot ar moderno dzīvi. Rast līdzsvaru caur mūziku un mūzikas nodarbībām.

Septembris bibliotēkā

2009-09-02T12:39:00.008+03:00

* Akcija „Rīga lasa”:
Lasām dzeju! Klausāmies! Jūtam un domājam!
- izstāde - 3.– 26.09. Ilva Šmite, Polina Ārīte

Izstādes attēli
Vairāk par Dzejas dienu svētkiem Lavijā lasiet šeit

* Latvijas prezidenti: izstāde - 10 – 19.09. Ilva Šmite
- Jānim Čakstem – 150;
- Guntim Ulmanim - 70

* Latvijas Universitāte – 90:
- izstāde - 20. – 30.09. Inita Daube

* Bibliotēkas kalendārs ,,Jubilāri” - izstāde Ilva Šmite
- Pasaku krājējam Ansim Lerhim- Puškaitim – 150. 2.09.
- James F. Cooper – 220. 15.09.

* Baltijas jūra. Balti - izstāde - 6. – 25.09. - Ilva Šmite

Latvju Dainas un indiešu Vēdas

2009-08-06T16:29:00.002+03:00

Marutas Voitkus-Lūkinas stāstījums, sarunas... viedokļi.

Tikšanās ieraksts klausāms: lasitava.lv

Latvju Dainas un indiešu Vēdas

2009-07-30T11:41:00.001+03:00

Saules meitas, Dieva dēli rotaļām spēlējās,
Rotaļām spēlējās pa rociņu rociņām.

RCB Svešvalodu filiālbibliotēkā

otrdien, 2009.gada 4.augustā plkst. 18.00

Marutas Voitkus – Lūkinas

priekšlasījums

Latvju Dainas un indiešu Vēdas

Vēdu mīta un Dainu mīta vēstījums ir

jēdzienu pa jēdzienam,
funkciju pa funkcijai,
tēlu pa tēlam

vien un tas pats.

Mēs esam cilvēcei vienīgā atslēga, tikai caur mums tā var Dainu baltajai pasaulei piekļūt, jo mēs esam vienīgie, kuŗi to izjūt un saprot no iekšienes, vienīgie, kas var to pareizi aprakstīt un pareizi izgaismot.

OLSOK

2009-07-23T13:44:00.003+03:00

Biedrība NORDEN Latvijā sadarbībā ar RCB Svešvalodu filiālbibliotēku aicina uz

Ūlava svētku svinībām 29.jūlijā no 18.00 – 20.00

Svešvalodu bibliotēkā

Laipni aicināti piedalīties saviesīgā pasākumā līdzi ņemot groziņus!

Pasaules radīšanas Teikas un Dainas

2009-06-10T12:41:00.006+03:00

Tagad Stāstu sarīkojums skatāms un klausāms arī šeit:

Daiļliteratūras grāmatas poļu valodā

2009-05-29T11:22:00.003+03:00

Maijā esam saņēmuši jaunu sūtījumu - literatūru poļu valodā, pēc kā mūsu poļu valodā lasošie lasītāji jau sen ilgojās. Mūsu grāmatu krājums ir papildinājies ar jaunākajām poļu mūsdienu rakstnieku grāmatām.

E-grāmatas

2009-05-29T09:31:00.002+03:00

e-grāmatu vietņu saraksts

Pasaules radīšanas teikas un dziesmas

2009-05-24T10:50:00.006+03:00

Īstens Teiku stāstīšanas laiks bij Rīgas centrā izvērties Svešvalodu bibliotēkā Kongresu namā Rīgā. Aiz logiem pār kanālu lēni cēlās lietus mākoņi, tur laikam Velns ar Dievu atkal pasauli pārradīja, bet mēs mēģinājām stāstīt un dziedāt par to, kā viss savulaik bijis, kamēr Zeme vēl nebija radīta un kā bija tad, kad vaŗavīksne izcēlās un ceļus uz zemes Dievs veidoja baltus un Velns atkal melnus, kā dzīvnieki tika pie dzīvības un vēl daudz ko citu.

Jaukie stāstnieki bija Liepu Vija, Inga Treimane, Ģirts Laube un Saule Gunta, kas aizrautīgi pievienojās arī dziedāšanā, ko ar spožu muzicēšanu kuplināja Folkloras kopas Laiva talantīgie dalībnieki Andas Ābeles vadībā.

Fotoalbums: Autori: Valters Korālis, Inga Treimane

24.maijā - Labestības diena

2009-05-20T11:28:00.002+03:00

Svētdien, visas dienas gaŗumā Labestības dienas pasākumi pie Kongresu nama. Un Svešvalodu bibliotēka atvērta lasītājiem (sestdienas darbalaiks 10.00-16.00). Laipni aicināti!

Stāstu vakars Svešvalodu bibliotēkā

2009-05-15T12:08:00.004+03:00

Stāstu vakars
Pasaules radīšanas teikas un dziesmas
RCB Svešvalodu filiālbibliotēkā
2009.gada 22.maijā plkst. 18.00

Dievs bijis viens pats un staigājis gar jūras malu. Viņš teicis: «Ko lai es daru viens pats?» Tā uzreiz atsaucies viens jūras dibenā: «Es esmu otrs.» Bet nu Dievs saka: «Kuŗš mēs būsim stiprāks par otru?» un sāk runāt: «Kur lai mēs ņemam zemi?» Uzreiz jūŗas cilvēks teicis: «Lai paliek akmens par zemi.»: Tad Dievs teicis: «Tu jau esi muļķis. Kā tad uz akmens lai var augt zāle un koki? Akmens ciets, tur nekas nevar augt.» Tad Dievs saka: «Es nu radīšu kokus un cilvēkus, un lai taisa mājas. Tad būs laba dzīve.» Kad viņi tā sarunājuši, jūŗa palikusi sausa. Nu viņi abi staigā ilgus gadus...

Stāstu vakars notiks UNESCO Latvijas Nacionālās Komisijas
Projekta Stāstu laiks bibliotēkā ietvaros.

Stāstus stāstīs un muzicēs Gunta Saule un Draugi

Būsim priecīgi jūs sastapt atsaucīgo klausītāju pulkā!

Maijā - Ceļojumu stāsti

2009-05-11T11:23:00.004+03:00

Maijā RCB Lasīšanas gada akcijas Rīga lasa ietvaros Svešvalodu bibliotēkā literatūras izstāde Ceļojumu stāsti.

Izstāžu bildes Rīga lasa Svešvalodu bibliotēkā

9.maijā, SESTDIEN,

2009-05-08T15:23:00.000+03:00

Sestdien, 9.maijā, Svešvalodu bibliotēka slēgta

Maijs sākas ar svētkiem

2009-04-29T11:55:00.003+03:00

1.maijs - Latvijas Satversmes sapulces sasaukšanas diena; Darba svētki
4.maijs - Latvijas Republikas Neatkarības Deklarācijas pieņemšanas diena

Daugav' abas malas
Mūžam nesadalās:
I Kurzeme, i Vidzeme,
I Latgale mūsu.
Laime, par mums lemi!
Dod mums mūsu zemi!
Viena mēle, viena dvēsle,
Viena zeme mūsu.

Bibliotēkas darba laiki svētkos

2009-04-06T10:56:00.004+03:00

10. aprīlis brīvdiena
11. aprīlis strādājam 10.00-16.00
13. aprīlis brīvdiena

Lieldiena vaicāja,
Kur kārs šūpoles.
Avota kalnā
Siltajā saulē.

Humors iedvesmo

2009-04-05T11:21:00.001+03:00

Aprīlī RCB Svešvalodu bibliotēka aicina iepazīties ar grāmatu izstādi "Humors ievesmo". Grāmatas izstādē liktas ne vien aplūkošanai, bet bibliotēkas lasījāi tās var arī aizņemties, lai lasītu mājās.

1.aprīlis

2009-04-01T11:10:00.005+03:00

Cien. Svešvalodu bibliotēkas lasītāji!!!

Sirsnīgi sveicam jūs 1.aprīlī!!

Lai prieks un asprātība dzirkstī!!!

Senie tērpi

2009-03-24T18:37:00.004+02:00

Tie, kuŗi gatavo paši un (vai) nēsā senos Latvijas apvidos tradicionālos tērpus, tiek laipni aicināti uz arheoloģes un seno tekstiliju pētnieces Iritas Žeieres priekšlasījumu "Senie apģērbi un audumi Latvijas apvidos: 9.-12.gadsimts".

Tikšanās laiks: 30.marts, 18.00
Tikšanās vieta: Svešvalodu bibliotēka

Sigitas Brices aicinājums

2009-03-13T10:55:00.004+02:00

Es esmu Sigita Brice, Preiļu Galvenās bibliotēkas vadītāja, mācos LU SZF Informācijas un bibliotēkzinātnes nodaļā profesionālajā maģistratūrā.

Rakstu maģistra darbu "Emuāri kā jauns informācijas resurss". Esmu nolēmusi izpētīt Latvijas bibliotēku veidotos emuārus, noskaidrot emuāru apmeklētāju viedokli, taču lai to 100% izdarītu man nepieciešama arī Jūsu palīdzība.

Aizpildīt RCB Svešvalodu filiālbibliotēkas novērtējuma anketu variet šeit:

Rīga lasa martā ...

2009-03-03T15:25:00.009+02:00

Martā "Rīga lasa ... " literatūru, ko dēvējam par fantasy un zinatnisko fantastiku. Svešvalodu bibliotēka īpašu uzsvaru likusi uz tām niansēm fantastikas žanrā, ko šobrīd varam dēvēt par īstenojušos fantastiku. Tas pamanāmākais piemērs šeit ir Žils Verns (Jules Verne), bet - viņš nav vienīgais. Fantāzijas literatūrā visizteiktāk esam pievērsušies amerikāņu fantāzijas žanra dzīvajai klasiķei Urzulai K. le Gvinai (Ursula K. le Guin), kā nekā šai daudz iemīļotajai rakstniecei tieši šogad liela jubileja.

Bērni viesos Svešvalodu bibliotēkā

2009-02-26T14:59:00.005+02:00

Rīgas skolās Projektu nedēļa. 17.februārī Rīgas Centra sākumskolas 5. klase viesojās Svešvalodu bibliotēkā. Tikšanās bibliotēkā noritēja Projektu nedēļas ietvaros - tēma ,,Pasaules valodu vēsture". Skolēni izvēlējušies izzināt ķīniešu, senebreju, krievu, vācu u.c. valodu vēsturi. Ar Encartas palīdzību skolēni varēja klausīties un atkārtot vārdus daudzās un dažādās valodās: albāņu, japāņu, ķīniešu, Āfrikas tautu valodās.

Ēnu diena Svešvalodu bibliotēkā

2009-02-19T13:56:00.000+02:00

18.februārī, Ēnu dienas laikā bibliotēku sameklēja Līva Kokle, Draudzīgā aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas skolniece. Līva vēroja galvenās bibliotekāres Lienes Bankas darbu un pienākumus, uzzināja par bibliotēkām Rīgā un Latvijā, ielūkojās Svešvalodu bibliotēkas ikdienā.

Rīga lasa ... romantisko literatūru

2009-02-13T14:55:00.009+02:00

RCB 2009.gada Lasīšanas iedvesmošanas norisē februāris veltīts romantiskajai literatūrai. Arī Svešvalodu bibliotēka šī mēneša lielajā grāmatu izstādē jums ar prieku atgādina, ka pasaulē ir ļoti daudz romantiskas literatūras - mīlas stāsti, maigi puķu pušķi, sapņi, rozes, lilijas un hiacintees. Nāciet, skatieties, lasiet!

Februārī lasītāju uzmanību piesaistīja izstāde ,,Romantiskais romāns", ko bieži devē par Dāmu romānu. Skaistie varoņi ,spēcīgais jūtu kults, sapņi par tālām, teiksmainām zemēm, labais uzvar ļauno - mūsdienu pasakas pieaugušajiem. Cik labi palasīt tādu grāmatu vakarā un nedomāt par krīzi. (Polīna Ārīte)

Rīga lasa izstāžu attēli

11.februāris - Laimas un Laimdotas diena - Vēli Laimi Latvijai

2009-02-05T12:55:00.007+02:00

11.februārī, Laimdotas dienā, biedrība Dzīvo Labi aicināja visus pateikt Latvijai paldies par iespēju dzīvot un pilnveidoties, Vēlot Laimi Latvijai!

Arī Svešvalodu bibliotēka 11.februāra vakarā bija viena no Laimes vēlēšanas un pateicības sūtīšanas saliņām - tieši Laimu dienā mēs sanācām kopā Laimas dziesmu sadziedāšanā.

Ko nozīmē – vēlēt laimi kādam? Tas nozīmē vēlēt laimi sev pašam. Tas, ko cilvēks dod otram, viņa pašā atgriežas. Visas domas, ko mēs dvēselē sūtam apkārtnei vistiešākā veidā būvē mūsu vidi. Tāpēc, ja mēs viens otram sūtīsim laimi un sniegsim mīlestību, tad arī paši dzīvosim šajā laimes un mīlestības vidē.
Lai stiprinātu labo domu un tās attīstību, 11.februārī no 20:15-20:20 (pēc Latvijas laika) aicinām visus kopīgi vienoties laimes vēlējumā visai Latvijai:

Es vēlu Laimi visiem!
Es vēlu Laimi visiem!
Es vēlu Laimi Latvijai!
Es vēlu Laimi visiem!

11.februārī tiks atklāta virtuālā padomu krātuve http://www.laimilatvijai.lv/. Aptaujas rezultāti būs devuši iespēju sagatavot precīzus jautājumus, uz kuriem atbildes centīsies rast īpaši izvēlēti un aicināti padomdevēji (cilvēki, savu jomu eksperti – mākslinieki, rakstnieki, dzejnieki u.c.), kā arī ikvienam tiks dota iespēja dalīties savā pieredzē, sniedzot padomus virtuālajā krātuvē.

Liānas Langas dzejolis prominentajā portālā www.poems.com

2009-02-02T13:13:00.006+02:00

2009.gada 2. februārī, dzejnieces Liānas Langas dzejolis „Vanagzirņi un anemones jau noziedējušas…” Ināras Cedriņas tulkojumā tika publicēts vienā no lielākajiem un nopietnākajiem dzejas portāliem pasaulē http://www.poems.com/.
Šajā portālā katru gada dienu tiek publicēts viena autora viens dzejolis, un 2. februārī īpaša „dienas dzejoļa” vieta tika ierādīta Liānas Langas dzejolim. Dzejoli izvēlējusies portāla redaktore Diāna Bollere (Diane Boller).

Portālā ievietotais Liānas Langas dzejolis publicēts jaunākajā Kolorado štata universitātes nacionālas nozīmes literatūras žurnālā Colorado Review, kas tiek publicēts trīs reizes gadā un izplatīts ASV publiskās un universitāšu bibliotēkās, kā arī neatkarīgos grāmatu un preses izdevumu veikalos visā valstī. Žurnāls regulāri iznāk kopš 1956. gada.

www.poems.com ir mūsdienu dzejas portāls, kurā tiek ievietoti dažādu autoru angļu valodā sarakstīti vai tulkoti dzejoļi no jaunākajām grāmatām un žurnāliem. Portālā tiek iekļauti gan ievērojamu, gan mazāk zināmu dzejnieku darbi. Dienas dzejoļa izvēli nosaka tā literārā kvalitāte. Dzejolim tiek pievienota arī informācija par tā autoru un norādīts avots, no kura dzejolis ņemts.

Rīga lasa ... detektīvus

2009-01-13T13:11:00.007+02:00

RCB 2009.gadā sākusi jaunu literatūras popularizēšanas izstāžu un sarīkojumu sēriju: Rīga lasa. Janvāris veltīts detektīvliteratūrai. Svešvalodu literatūras filiālbiblotēkas bibliotekāre Ilva Šmite izveidojusi literatūras izstādi, kurā demosntrēta detektīvliteratūra no mūsu bibliotēkas krājumiem dažādās valodās. Īpaši izcelti ir 2009.gada lielie jubilāri,- kriminālliteratūras aizsācējs, amerikāņu rakstnieks Edgars Alans Po (Edgar Allan Poe, 1809.g. 19. janv. - 1849.g. 7.okt.) un skotu rakstnieks Sers Arturs Konans Doils (Sir Arthur Ignatius Conan Doyle; 1859.g. 22.maijs - 1930.g. 7.jūl.).

Priecīgus Svētkus!!!

2008-12-22T19:30:00.005+02:00

Kad klusām pārslām maigi virmo sniegs

Un siltu, baltu segu zemi pārklāj;

Kad veras mākoņkalns un debess zilumā

tik miljon spožu zvaigžņu kvēl;

Kad prātā baltas domas nāk un

Silta gaisma sirdī prieku nes,

Tad jauna Saule dzimst un iesākas Jauns gads!

Mīlestības pilnu, iedvesmojošu un radošu 2009.gadu!

Darba laiki svētkos

2008-12-16T20:59:00.003+02:00

Klikšķini šeit. :)

Lūcijas

2008-12-13T11:19:00.015+02:00

RCB Svešvalodu filiālbibliotēkā 15.decembrī viesojās Latvijas Kultūras akadēmijas Zviedrijas-Latvijas kultūras sakaru 1.kursa studenti un ar skanīgām Lūcijas laika svētku dziesmām iepriecināja mūsu bibliotēkas viesus, darbiniekus un lasītājus.

Juris Tārs par Selmu Lāgerlēvu un Kārli Ieviņu

2008-12-05T12:07:00.008+02:00

2008. gada 11.decembrī plkst. 18.00

Svešvalodu bibliotēkā

Labāk skumt un mīlēt nekā dzīvot bez mīlestības.
(Selma Lāgerlēva)

Zviedru rakstnieces
Selmas Lāgerlēvas draudzība ar latviešu mākslinieku Kārli Ieviņu

~ Ar stāstījumu viesos mākslas zinātnieks Juris Tārs ~

Kas ir Somija Latvijai?

2008-11-25T14:26:00.012+02:00

6.decembris - Somijas nacionālā diena

4.decembrī RCB Svešvalodu filiālbilbiotēkā viesojās

Anna Žīgure un Juka Rislaki

Daigas Kalniņas foto

Bengts Bergs – Vermlande – Rīga

2008-11-20T10:37:00.006+02:00

Rudens – nekustīgs zelta
Ūdenskritums, bet mūsos
Maigām roku kustībām
Nogatavojas ziema.

Vermlandes dzejnieka Bengta Berga viesošanās Rīgā ir diezgan parasta parādība, precīzāk, viņa saskarsme ar Rīgas un Latvijas literāro pasauli ir parasta parādība. Un tai pat laikā iepriecinošs notikums, svētki – viņa draugiem un domubiedriem. Tas pat varbūt vairs nav brīnums un tomēr – tas ir prieks. Un dažiem arī Bengta Berga jaunatklāsmes prieks.

Pirmo reizi latviski lasošie dzejas un Zviedrijas draugi ar B.Berga radošo veikumu, ar viņa vārdu un teikumu pārslām, lāsēm un uzmirdzējumiem varēja iepazīties grāmatu apgāda Nordik 2000.gadā izdotajā zviedru dzejnieku darbu latviskojumu izlasē Mani zviedri.

Bengts Bergs tiek dēvēts par ceļojošo dzejnieku. Un es dzirdu šo jēdzienu ne jau pirmo reizi attiecībā uz Ziemeļvalstu literātiem. Arī Rīgā viņš ir ne pirmoreiz un ne pirmoreiz tiekas ar saviem atdzejotājiem, izdevējiem, lasītājiem un citiem domubiedriem, draugiem, Juri Kronbergu, Zviedrijas latviešu dzejnieku un Knutu Skujenieku, vēl joprojām Latvijas atdzejas patronu, Jāni Ogu, vienas no šībrīža elitārāko izdevniecību Latvijas grāmatniecībā Mansards, vadītāju. Šīs satikšanās iemesls – īpaši skaists, cik vien dzejniekam skaists tas var būt – dzeju krājuma iznākšana Jura Kronberga un Knuta Skujenieka atdzejojumā. Tās liecinieki un līdzdalībnieki – apgāda un izdevuma līdzdarbinieki, draugi un kolēģi. Tikšanās, grāmatas atvēršanas, vide un telpa - Valsts Valodas aģentūras mājīgais un viesmīlīgais mansards, reāls un vielisks mansards Lāčplēša ielas 35.nama augšstāvā. Viss notiek - ar B.Berga dzejas lasījumiem latviešu un zviedru valodā, ar dzīves stāstījumiem, arī abās valodās.

Es nezinu, bet pieļauju, ka tikpat smalka un elitāra, turklāt, lai cik pretrunīgi kādam tas šķistu, arī draudzīga un atvērta, ir Bengta Berga kafejnīca Heidruns Bok&Bildcafe viņa dzimtajā Tūršbijā. Un ne tikai kafejnīca – B.Berga pārvaldībā ir arī grāmatu apgāds ar šo īpaši ziemeļniecisko nosaukumu Heidrun – tas ir ne vien skanīgs vārds pats par sevi, bet arī nozīmīgs tēls Ziemeļu mītoloģijā – Heidruna ir skandināvu augstākās dievības Odīna kaza, kas dievus un Valhallā mītošos kritušos varoņus baro nevis ar pienu, bet ar medu un viņas medus krājumi nekad neizsīkst.

Piezīme: Varbūt, ka Bengts zin to stāstu par Kazu Rīgā, par brīvo, neatkarīgo mākslinieku, literātu un citu brīvdomātāju pulcēšanās vietu reiz, padomju laikos Rīgā.

Bet Bengts Bergs savā Heidrunā līdztekus citiem darbiem ir izdevis arī ne mazums latviešu literāro vēstījumu – vispirms jau Jura Kronberga zviedriski atdzejotās Latvju Tautas dziesmas, tad arī Aleksandra Čaka izlasi un vēl šajā, 2008.gadā tur iznākuši Gundara Godiņa un Knuta Skujenieka dzejas krājumi.

B.Berga lasītāji novērtē viņa talantu dzejošanā un dēvē viņu par spilgtu, nopietnu humoristu. Es tur līdztekus jaukam humoram redzu arī daudz lirikas un viņa salīdzinājumi ir īpaša valdzinājuma pilni:

Kopā nesīsim ziemu
Kā baltas bungas starp mums.

Bengta dzeja ir dažbrīd kā koncentrēta poēma – aiz katra vārda slēpjas ainava, aiz katras rindas – vesels stāsts. Tās ir kā Ziemeļu Haiku vai kā Ziemeļu Dainas – īsās Ziemeļu dziesmas.

Mežs ir pieturzīme
Starp zemi un debesīm,
Klusuma pauze.

Bengts ir lauku (jo no nelielas pilsētiņas Tūršbijas Vermlandē nācis), rudens, upju un sniega, vasaras, mežu un divriteņu, jūras, ceļojumu un lietus, Rīgas, Reikjavīkas un Vermlandes ... dzejnieks.

Ja tu gribi tikt tuvāk Ziemeļiem, Zviedrijai un Vermlandei, tu vari lasīt Selmas Lāgerlēvas Gestas Berlinga sāgu un tu vari lasīt Begta Berga dzeju, ...ja tu gribi tikt tuvāk Vermlandei un Ziemeļiem. Un Vermlande ir zviedriskākā Zviedrija un ziemeļnieciskākie Ziemeļi.

Foto: K.Jēkabsons

Daudz laimes dzimšanas dienā, Tev, mana LATVIJA!

2008-11-10T12:33:00.005+02:00

Svešvalodu bibliotēkā aplūkojama Latvijas 90-gadei veltīta literatūras izstāde "Vai debesīs būs Latvija".

2008.gada Ziemeļu bibliotēku nedēļas rakstnieki

2008-11-07T14:16:00.013+02:00

Somu rakstniece un dzejniece Eva Kilpi (Eeva Kilpi) dzimusi 1928.gadā Hītolā (Karēlijā). Viņai bija tikai 11 gadu, kad 1939.gadā viņas ģimenei sakarā ar Padomju Savienības iebrukumu nācās pamest dzimto Karēliju un pārcelties uz Helsinkiem.

Eva Kilpi ir ļoti populāra Somijā un arī pasaulē viena no pazīstamākajām mūsdienu somu rakstniecēm. Īpaši pazīstami ir Evas Kilpi mīlestības dzejoļi un biogrāfiski romāni, kas saistīti arī no bērnības atmiņām un karalaiku. Īpatnējā pasaules un notikumu atspoguļojuma dēļ, Evu Kilpi dažkārt dēvē par somu Marselu Prustu.

Evas Kilpi grāmata somu valodā Rajattomuuden aika (2001) atrodas Svešvalodu bibliotēkas grāmatu krājumā. Citas viņas grāmatas var aizņemties lasīšanai Nordistikas centra bibliotēkā.

Dāņu rakstniece Vita Andersena (Vita Andersen) dzimusi 1942.gadā un literatūrā debitējusi 1977.gadā. Viņa nebūt nav tikai bērnu grāmatu autore, bet raksta ļoti daudz dzeju, noveļu un pat lugu pieaugušajiem. Grāmata Petrīnes lakkurpes, kuru kopā ar bērniem mēs lasīsim un apspēlēsim šī gada Rītausmas stundās, ir dāņu Gyldendal izdevniecībā iznākusi 1989.gadā.

Arī dažas Vitas Andersenas grāmatas ir pieejamas Nordistikas centra bibliotēkā.

Ūle Lunds Kirkegors (Ole Lund Kirkegaard, 1940-1979)

Dāņu bērnu grāmatu rakstnieks Ūle Lunds Kirkegors dzimis Orhūsā (Århus). Viņa sarakstītās grāmatas tulkotas aptuveni 20 pasaules tautu valodās un tas patiesi norāda, ka viņš ir viens no labākajiem mūsdienu bērnu grāmatu autoriem. Viņam nepatika iet skolā, kad viņš bija zēns, taču tai pat laikā viņš bija ļoti spējīgs un acīmredzot tieši tādēļ nolēma pats kļūt par skolotāju, lai bļūtu labāks skolotājs par tiem, ar kādiem viņam kā bērnam nācās sastapties.

Ū.L.Kirkegora debija literatūrā notika 1966.gadā ar stāstu Dragen, ar ko viņš piedalījās kādā no laikraksta Politiken organizētajiem literārajiem konkursiem un saņēma galveno balvu. Tieši šai laikā viņa humorista un literāta talantu pamanīja dāņu grāmatu izdevniecības Gyldendal galvenais redaktors un aicināja turpināt rakstīt. Jau 1967.gadā iznāca pirmā Ū.L.Kirkegora grāmata Vesle Virgil. Zīmīgi, ka arī ilustrācijas visām savām grāmatām zīmējis Ū.L.Kirkegors pats. Viņa literāta karjera bija spoža un īsa. 1979.gadā rakstnieks mira un viņa pūrā bija 13 bērnu grāmatas, kuras joprojām labprāt lasa dažādu paaudžu ļaudis.

Visas Ū.L.Kirkegora sarakstītās grāmatas ir ļoti jautras, tās ir viegli lasīt skaļi un viegli apspēlēt, ja lasītāji to vēlas. Tās ir dziļu sajūtu pilnas, taču arī vienkāršas un godīgas, dzīvas un spilgtas – tās labprāt klausās un lasa dažādu paaudžu ļaudis – gan pieaugušie, gan bērni.

Ūle Lunda Kirkegora darbi ir vairākkārt godalgoti. Daudzo labo novērtējumu skaitā jāmin Dānijas Kultūras ministrijas bērnu grāmatu balva, kuru 1969. gadā saņēmusi grāmata “Alberts”. Vairākas grāmatas, arī “Gumijas Tarzāns”, ir uzņemtas spēlfilmās. “Gumijas Tarzāns” pie tam ir iekļuvusi Dānijas Kultūras kanona izlasē. Ūles Lunda Kirkegora grāmatas ir tulkotas aptuveni 20 valodās (visvairāk, protams, tieši Ziemeļvalstu valodās), tai skaitā latviešu valodā tulkotas 4 Ū.L.Kirkegora grāmatas.

Tuvākie sarīkojumi Svešvalodu bibliotēkā

2008-11-03T14:56:00.001+02:00

10.-15.novembrī - Ziemeļu bibliotēku nedēļa - grāmatu izstādes, lasījumi, tikšanās ar literātiem...

Ziemeļvalstu bibliotēku nedēļa norisinās sadarbībā ar Ziemeļu Ministru padomi un Biedrību Norden.

Ziemeļu bibliotēku nedēļa Latvijā norisināsies jau 11. reizi. Citviet Ziemeļvalstīs tā pazīstama jau kopš 1996.gada un kļuvusi par īpaši mīļu un tuvu tradīciju daudziem lasītājiem.

Šī nedēļa arī mums, Baltijas valstu lasītājiem un bibliotekāriem, ir svarīga un nepieciešama. Rudens Ziemeļos ir tumšākais laiks - dienas kļūst arvien īsākas, Saule spīd arvien mazāk, sniega vēl nav. Tad ir labi pulcēties kopā sveču gaismās tādās jaukās kultūras saliņās, kādas ir bibliotēkas un kopīgi lasīt, runāties par literatūru un par dzīvi, klausīties citu dzīves un ceļojumu stāstus.

Šī gada tēmas nosaukums ir MĪLOT ZIEMEĻVALSTIS. Pieaugušo rakstniece - Eva Kilpi (Eeva Kilpi), Somijā pazīstama rakstniece, viņas dzimta nāk no Karēlijas tāpēc viņa izjutusi Padomju Savienības izraisītā Ziemeļu kara sekas. Eva Kilpi ir uzrakstījusi tieši Ziemeļu bibliotēku nedēļai veltītu eseju, ar kuŗu varēsim iepazīties.

Bērnu grāmatu šī gada autori ir dāņu rakstnieki Ūle Lunds Kirkegors ar grāmatu pusaudžiem "Gumijas Tarzāns" un Vita Andersena ar bērnu romānu "Petrīnes lakkurpes", kas ne vienu vien mazo lasītāju var aizraut gan maigā, gan visai dramatiskā piedzīvojumu un pārdzīvojumu pasaulē.

Šī gada Ziemeļvalstu bibliotēku nedēļas plakāta autore ir Latvijas mākslas vidē labi pazīstamā grenlandiešu māksliniece Aka Hēge (Aka Høegh), latviešu izcelsmes pasaules apceļotāja Ivara Sīļa dzīvesbiedre. Tādēji varam sacīt, ka pa aplinkus ceļiem arī Latvija ienāk Ziemeļu bibliotēku nedēļas apritē.

Daudzās bibliotēkās Ziemeļvalstu bibliotēku nedēļas sarīkojumi iecerēti saistībā ar Latvijas 90.gadi un Ziemeļu mīlestība tiks sasaistīta ar Latvijas mīlestību.

Latvijā Ziemeļu bibliotēku nedēļu koordinē Ziemeļu Ministru padomes birojs, LNB Bērnu literatūras centrs un biedrība Norden Latvijā.

Jauna Džeimsa Krogzemja grāmata

2008-10-21T17:24:00.006+03:00

Mūsu bibliotēkas ilggadējam lasītājam, pasaules apceļotājam un labam dažādu zemju un valstu pazinējam Džeimsam Krogzemim grāmatu apgādā "Jumava" iznākusi jauna grāmata “Parīzes klaidonis sešos kontinentos”.
Grāmata “Parīzes klaidonis sešos kontinentos” sniedz ieskatu dažos pēdējo gadu ceļojumos — “paradīzes vietu” un brīvības sajūtas meklējumos. Tā mūs aizved gan uz komunistisko Kubu, gan ļauj uzkāpt uz luksusa kruīzu kuģa Queen Elizabeth II klāja. Mēs iepazīstam eksotiskās Filipīnas, viesmīlīgo Taizemi, noslēpumaino, tūristu maz apmeklēto Birmu, tuksnešu zemi Namībiju, no jauna atklājam seno Ēģipti. Grāmatā iekļautas arī intervijas, kas raksturo Džeimsa dzīvi jau pēc atgriešanās Latvijā un daži fragmenti no viņa jau agrāk iznākušajām grāmatām “Klaidonis” un “Ar velosipēdiem pa Ēģipti”.

Latvija Frankfurtes grāmatu tirgū

2008-10-15T10:47:00.004+03:00

Latvijas Literatūras centrs, Latvijas Grāmatizdevēju asociācija, Latvijas Grāmatnieku ģilde, izdevniecības un tipogrāfijas apvienojušās Latvijas nacionālajā stendā, lai no 15. līdz 19. oktobrim reprezentētu latviešu literatūru gadskārtējā Frankfurtes grāmatu tirgū.

Latvijas Literatūras centrs iepazīstinās ar latviešu literatūras tulkojumiem svešvalodās, izstādot grāmatas, žurnālus „Latviešu literatūra” angļu, vācu, franču, zviedru un krievu valodā, kā arī bukletus par ievērojamākajiem latviešu rakstniekiem angļu un vācu valodā.

Latvijas Grāmatizdevēju asociāciju Frankfurtes grāmatu tirgū pārstāvēs vairākas vidējās un mazās izdevniecības, kas piedāvās savus jaunākos izdevumus. Tāpat tiks izstādītas grāmatu mākslas konkursā „Zelta ābele” 2007. gadā godalgotās skaistākās latviešu grāmatas. „Jāņa Baltvilka balvas” plaukts vēstīs par Latvijā izdoto bērnu un jauniešu literatūru. Grāmatu tirgus apmeklētājiem būs iespēja apskatīt arī Literatūras Gada balvu ieguvušās grāmatas.

Latvijas Grāmatnieku ģildi Frankfurtē pārstāvēs lielākās Latvijas izdevniecības - „Zvaigzne ABC” un „Jumava”. No tipogrāfijām „Preses nams” un „Jelgavas tipogrāfija” varēs uzzināt par grāmatu iespiešanas iespējām Latvijā.

Latvijas nacionālo stendu 48 kvadrātmetru platībā veidojis gofrētā kartona uzņēmums „SIA Vējiem līdzi” Jāņa Merca vadībā, jau ceturto reizi Eiropas grāmatu tirgos pievēršot apmeklētāju uzmanību Latvijas stendam no dabai draudzīgā materiāla kartona izgatavotajām mēbelēm.

Šogad Frankfurtes grāmatu tirgus notiek jau 60. reizi, viesu valsts statusā ir Turcija.
Latvijas dalību Frankfurtes grāmatu tirgū atbalstījusi Latvijas Kultūras ministrija un Valsts Kultūrkapitāla fonds.

2008.gada Nobela prēmijas ieguvējs literatūrā

2008-10-10T12:16:00.010+03:00

Zviedru akadēmija (Svenska Akademien) 2008.gada 6.oktobrī nosaukusi franču rakstnieku Jean-Marie Gustave Le Clézio (Žans Mari Gustavs Le Klezio) par šī gada Nobela prēmijas saņēmēju literatūrā.

Viņš dēvēts par "humanitātes pētnieku" un viņa darbi pārsvarā skar ceļošanas, trimdas un nostaļģijas tēmas un noskaņas.

Diena Valmierā un Dikļos

2008-10-09T16:06:00.008+03:00

2008.gada 24.septembrī devāmies pieredzes apmaiņas braucienā un tikāmies ar Valmieras integrētās bibliotēkas kolēģiem, kā arī viesojāmies Dikļos, kur viesmīlīgā Dikļu bibliotēkas vadītāja Brigita Jaunīte mums izgādāja iespēju apskatīt Dikļu pili, k ā arī izvadāja pa Vika pasaku parku, Neikenkalniņu un Dziesmu svētku promenādi. Mūsu bilžu albumi aplūkojami šeit:
Lienes albums; Guntas albums.

Solveigas Elsbergas jubilejas sarīkojums

2008-09-17T15:25:00.015+03:00

Ir 16.septembris un mēs esam sapulcējušies, lai svinētu tulkotājas Solveigas Elsbergas dzimšanas dienu. Lai arī īstā dzimšanas diena bija jau 1.septembrī, tomēr mēs, Solveigas draugi, domubiedri, kolēģi un tuvinieki, šī notikuma draudzīgā atzīmēšanā esam sapulcējušies šodien.

Sadarbībā ar RCB Mākslas literatūras filiālbibliotēku tika izveidota neliela Solveigas Elsbergas literatūras izstāde, kuŗā izvietojām gan tulkotos izdevumus, gan arī izmantojām savu, Svešvalodu bibliotēkas īpašo, iespēju un rādījām ne vien tulkojumus, bet arī oriģinālus. Tulkojumu klāsts ir ļoti bagātīgs – visvairāk pārstāvēts droši vien Augusts Strindbergs, arī Henriks Ibsens, vēl varam minēt Pēru Olavu Enkvistu, Ingmaru Bergmanu, Pēru Lāgerkvistu, Larsu Sobiju Kristensenu un daudzus citus zviedru un norvēģu rakstniekus, kuŗi Latvijā kļuvuši pazīstami tieši pateicoties tulkotājas Solveigas Elsbergas darbam. Viņas tulkojumu klāstā ir arī daudzu īpaši lasītā, viena no retajām ne-daiļliteratūras grāmatām, šoreiz no dāņu valodas tulkotā Birgitas Stēfensenas „Auras un krāsas” – pēc ilgajiem sociālistiskā materiālisma gadiem tā ir viena no pirmajām Latvijā iznākušajām grāmatām, kuŗā daudz stāstīts par to, kas ne vienmēr ir ar vieliskām acīm ieraugāms un tomēr ir reāls – par cilvēka psīhi, dvēseli, par neredzamo ķermeni un it kā tālo gara pasauli. Vēl nozaru literatūrā S.Elsberga tulkojusi S.L.Lāgerkvista „Zviedrijas vēsturi” un Jana Eivinda Svana grāmatu par Zviedru tautas tradicionālajiem svētkiem „Maija kārts, vēži un Lūcijas”. Kopā ar Ruti Lediņu Solveiga Elsberga veidojusi zviedru-latviešu vārdnīcu.

Solveigas Elsbergas tulkotājas talants un valodas zinātājas talants ir tik daudzveidīgs un plašs, cik vien plašs tas kādam valodas zinātājam un kultūras pazinējam var būt – Solveiga ir vienlīdz prasmīga tulkojot gan rakstītu, gan runātu vārdu, gan arī mācot zviedru valodu Nordistikas centrā un aizrautīgi strādājot par gidi un no Zviedrijas un Norvēģijas iebraukušajiem tūristiem stāstot par Latviju un mīļo Rīgu.

Sarunas raisās par to mirkli, brīdi vai sajūtu, - par pirmo satikšanos ar Solveigu un pamazām aizvijas ziemeļu tautu literatūrā, valodas dzīvībā un pieredzē tās saglabāšanā un aizvirmo pat pāri jūrai. Stokholmas Universitātē Solveiga Elsberga vairākus gadus papildinājusi zviedru valodas zināšanas, jo uzskatījusi tās par nepietiekamām un tolaik, pirmajos Latvijas neatkarības gados ļāvusies iespējai baudīt dzīvē un patiesībā to, kas līdz tam bijis pieejams vien pastarpināti, - Zviedrija gluži tāpat kā citas Rietumvalstis, tai laikā bija aiz „dzelzs priekškara”.

Gandrīz katram šī vakara viesim ir kāds stāstāms vārds par sastapšanos ar Solveigu.

Snorre Karkonens-Svensons, Norvēģijā dzimis, bet nu jau divpadsmito gadu dzīvo un darbojas Latvijā, ne tikai ziemeļvalstu valodnieks, bet arī baltu filologs, valodas, literatūras un kultūras sapratējs ar Solveigu Elsbergu ciešāk kļuvis pazīstams pateicoties darbam pie kādas ziemeļvalodas vārdnīcas.

Dobeles novada Grāmatniecības muzeja ‘Ķipi’ saimniece un pārvaldniece Aija Štosa, profesionāla lasītāja, kā viņa pati sevi vērtē, ar Solveigu satikusies savā muzejā sarīkojumu ciklā „Tomēr tik tuvu”, kas reiz, kādā augusta vakarā pirms dažiem gadiem bijis veltīts norvēģu literatūrai un tās tulkotājiem un Solveiga Elsberga tur bijusi īpašā viešņa.

Ilze Kačevska, arī ziemeļvalodu un kultūras laba pazinēja – tulkotāja un ilgus gadus arī izdevēja, apgāda Norden AB vadītāja, - ar Solveigu sadarbojusies izdodot Henrika Ibsena Rakstu izlasi (2006.gadā), kuros bija iekļauti četri jauni Solveigas Elsbergas veikti H.Ibsena lugu tulkojumi.

Raita Kozlovska-Elsberga, kārtējais pierādījums, ka ābols no ābeles tālu nekrīt, jo arī Raita ir tulkotāja no norvēģu valodas, lai arī sākotnēji licies, ka tulkošanai nu diez vai būs viņai tuva, jo jau kā bērns Raita saskārās ar tulkotāja ne pavisam ne vieglo, ne arī vienkāršo darbu.

Kā jau bijām vēstījuši savā sarīkojuma programmiņā, mūsu sirsnīgo dzimšanas Dienu kuplināja dziesmas. Nu, patiesi, kas gan ir dzimšanas diena bez dziesmām un dziesmas zviedru valodā šai gadījumā piedienēja gluži labi. Austris Grasis, ko daudzi no mums pazīst kā baltu filologu un mītologu, un gluži labi arī kā dziesminieku, dzied arī zviedriski. Kā nekā Zviedrijā Upsalas universitātē pavadīti studenta gadi un Stokholma iepazīta darbojoties tai laikā tieši tur mītošajā Daugavas grāmatu apgādā.

Austris sāk ar „Romatisk promenad”, „Mistisko...” vai romantisko... ej nu sazini, kā tur īsteni bija, ... stāstu no Zviedrijas laikiem, kam latviskais tulkojums brāļa Ulža Graša īstenots pirms gadiem sešiem. Tā ir tāda romantiski skaistā dziesmiņa par Mēnesi un Greiziem ratiem.. un par Piena Ceļu, no kuŗa aicinājums pasmelties. ...Skan vēl viens Latvijā zināms, viens no sarežģītāk tulkojamiem zviedriem, K.M.Belmans, tāpēc Austris Grasis viņa rakstītās dziesmas saskaņojis ar latviešu dzejnieku dzeju – še Belmana melodijās skan gan tālie latviešu romantiķi Skalbe, Jaunsudrabiņš un Poruks, gan lielpilsētas romance no Linarda Tauna par krāsainiem tērpiem, puķēm un lūpām – viss piederās Belmanam... Cik mirdzoša bij’ šodien jūra... latviski - atkal Ulža Graša tulkotu un zviedriski, ... un „pēdu nojaukšanai”, kā pats Austris sacīja, vēl brāļu lietuviešu dziesma par Saullēktu gaidīšanu un tautudēlu, kuŗu labāk nekaitināt – ar jūtām nav vērts spēlēties. Un ikkatram ar dziesmām papildinātam sarīkojumam piedien arī latviešu tautasdziesma – šai reizē – par Saules koka vai Gudrības koka meklēšanu, kas gan, kā viedi ļaudis pauž, tepat vien sevī ir jāmeklē un, lai neaizietu prātam garām, nav nekur daudz tālāk par sevi jādodas. Ak, jā un vēl Solveigas mīļā dziesma „Bēdu, manu lielu bēdu...”.

„Daudz baltu dieniņu” un Snorres norvēģiski dziedāta un mūsu ekselenti piedziedāta apsveicināmā dziesma „...gratulere med dag...” un puķu pušķi, sarunas – gudras un draudzīgas, dalīšanās sirsnībā. Grāmatas, kultūra, valoda, literatūra... – tas avots, kas neizsmeļams un sarunas, kas neizrunājamas...

Foto: Zaiga Miķelsone

septembra prieks

2008-09-16T12:24:00.000+03:00

Patiecoties forumam 7 Grafikas Debesis un tā biedrei Tinkai, mūsu emuārs ir ticis pie jauna, simpātiska banera. Paldies, un jācer uz turpmāku sadarbību laikā, kad Kronvalda parku klās pūkains sniegs, vai kokos rotaļāsies krāsainas lapas, bet varbūt tas būs tad, kad laukā no zemes savas galviņas, pretī pirmajiem saules stariem, snaikstīt sniegpulkstenītes.

Tulkotājas Solveigas Elsbergas jubilejas vakars

2008-09-10T16:00:00.002+03:00

Ziemeļu valodu (zviedru un norvēģu) tulkotājai Solveigai Elsbergai – 70

Solveigas E lsbergas Jubilejas vakars notiks
RCB Svešvalodu filiālbibliotēkā 16.septembrī plkst. 18.00

Programmā:
* Literatūras izstāde no Rīgas Centrālās bibliotēkas krājumiem – oriģināli un Solveigas Elsbergas tulkojumi;
* Stāstījumi un sarunas – tulkotāja darba košums un ...;
* Pasākumu kuplinās dziesminieks un valodnieks Austris Grasis (ar dziesmām zviedru valodā)

Laipni aicināti visi lasītāji, viņas tulkotājas talanta cienītāji!