Akcija aizmāršīgajiem lasītājiem

1. līdz 10. aprīlim Rīgas Centrālajā bibliotēkā un visās filiālbibliotēkās piedāvājam akciju aizmāršīgajiem lasītājiem – neiekasējam kavējuma naudu.

Ja tu neesi bijis salās, tu neesi bijis Grieķijā

Tā saka paši grieķi un to piedzīvo arī šīs brīnišķās zemes apceļotāji. Grieķijas salas ir kas pilnīgi citāds un atšķirīgs no zemes Grieķijas.

Kad cilvēkam visu bērnību un lielu mūža daļu bijis jāklausās vectēva un vecvectētiņa stāsti par Grieķiju un jāklausās skumju apdvestās grieķu dziesmas par zemi, kuŗā skaidri zināms, nonākt nav iespējams, jo ir smagie padomju gadi un Grieķija ir pārāk tālu un pārāk citāda, tad mirklis, kad „pasaka” top par īstenību var likties arī ļoti savāds, ļoti īpašs un varbūt arī ļoti neticams. Tomēr, izrādās, tā notiek – pasakas piepildās, pasakas notiek. Latvijas patriotu ģimenē. Mums Kukuvasi ir mīļi un tuvi jau krietni sen, mūsu paaudzei, es domāju – tiem, kas piedzīvojuši Menueta ziedu laikus un Mikrofona ziedu laikus arīdzan. Caur Adriana skanīgo un īpaša tembra apveltīto balsi, kas varbūt ir arī no grieķu gēniem. Caur Lias Guļevskas vieduma apdvestajiem un garīgas zināšanas pildītajām pārraidēm radio joprojām ik svētdienu pievakarēs, caur Diānas Bērzas radioteātra iestudējumiem un mīļuma pilnajām izzinošajām bērnu pārraidēm.

Arīdzan mēs, kas viņu Grieķijas stāstus ik pa laikam esam radio vai citur dzirdējuši un līdzi jutuši, esam iejutušies šai stāstā vai pasakā. Es domāju, ka mēs ziemeļnieciski skarbie latvji liekuļotu, ja gribētu stāstīt, ka nu nemaz mums neinteresē tāda mītu un senvēsturisku notikumu bagāta pasaku zeme. Grieķija. Zeme, kuŗu paši grieķi dēvē par vislabāko zemes virsū. Zeme, kuŗā tās svarīgākās vērtības ir it kā tās pašas vienkāršākās – Dievs un Ģimene. „Tu taču vari būt laimīgs, ja ar tevi ir Dievs un Tava Ģimene” – saka grieķis un viņa sejā ir miers, rāmums un prieks. Tai brīdī, kad viņš par šo aizdomājies un kad viņš to saka saviem tuvajiem, viņš dara tos pašus vienkāršākos darbus un tai brīdī vairs nemaz nav tas karstasinīgais, ugunīgais Zorbas dejotājs. Grieķi ir Baltās Saules un zilās jūŗas zeme un tauta. Un tāds ir arī grieķu karogs: tajā ir krusts, varbūt kā mūžības atgādinājums un baltas un zilas svītras.

Kas ir Grieķija pati, kāda ir valsts attieksme pret saviem pavalstniekiem, kā arī pret tiem grieķiem kuŗu senči tuvākā vai tālākā laikā ir no Grieķijas izceļojuši – arī šis ir īpašs stāsts, ko piedzīvojuši mūsu šīvakara Grieķijas stāstu vakara viesi, Lia Guļevska, Diāna Bērza un Kristers Bērzs. Kā Grieķija gādā par to, lai visā pasaulē izkaisīto grieķu pēcteči varētu savu senču zemē paviesoties. Kukuvasu ģimenei tā ir sūkļu zvejnieku sala Kalimnosa. Sala, kas realitātē atrodas tuvāk Turcijai, nevis Grieķijas zemienei. Jau pieminētais ģimeniskums ir arī tas, kādēļ abām viešņām Liai un Diānai ir bijusi tā īpašā iespēja apciemot Kalimnosas salu, satikties ar saviem „radiem”, jo Kukuvasu Kalimnosas salā ir vesels ciems un tā īstenā radniecība jau nav notverama.

Tādi nu ir Grieķijas stāsti – romantiski, skaisti, smeldzīgi, aizrautīgi, degsmīgi, gluži tādi paši kā grieķu smeldzīgās dziesmas un ugunīgās dejas. Droši vien ar sapni būt vēl kādu reizi Grieķijā.

Tikšanās vakara attēlu krājums skatāms šeit

Grieķijas stāsti – sapnī un īstenībā

RCB Svešvalodu filiālbibliotēkā piektdien, 2010. gada 26.martā plkst. 18.00 Grieķijas stāsti – sapņos un īstenībā

Viesos Diāna Bērza, Lia Guļevska un Adrians Kukuvass


Sarīkojums notiek UNESCO Latvijas Nacionālās komitejas iedvesmotā projekta Stāstu bibliotēka ietvaros

Tomēr ziemeļzemē dvēsele ir tik skaidra

tik skaidra tik skumja tik izmisīga

ar visiem te notiek tā

(Jāks Jeerīts)

3.marta pievakarē Svešvalodu bibliotēkā skanēja jau gadu simtiem un pat tūkstošiem latviešu seno cilšu valodām tuvumā skanējusi valoda: Igauņu valoda. Valodas, kuŗas skanējumu es izjūtu kā stratiņa plūdumu pār akmeņiem, - skanīgu un dzirkstošu, nedaudz rotaļīgu un aizrautīgu. Šīvakara Svešvalodu bibliotēkas un Biedrības Norden Latvijā kopīgi rīkotajā dzejas un literatūras vakarā viesojās dzejnieks un literāts, savulaik hipijs un brīvdomātājs, tagad jau vairāku gadu gaŗumā politiķis un diplomāts, šobrīdējais Igaunijas Republikas vēstnieks Latvijā Jāks Jeerīts un dzejnieks un atdzejotājs, igauņu un somu valodas filologs Guntars Godiņš, cilvēks ar ne tikai ilgstošu atdzejotāja pieredzi, bet arī ar pieredzi strādāt Latvijas vēstniecībā Igaunijā kultūras atašeja amatā.

Saruna izvērtās plaša un Igaunijas dzeju visaptveroša - sākot no igauņu tautasdziesmām (nesen apgādā Nordik iznācis igauņu Tautasdziesmu krājums Ozols auga debesīs Guntara Godiņa atdzejojumā) līdz mūsdienu dzejām. Skanēja gan paša Jāka Jeerīta lasītā dzeja, gan G.Godiņa dažādu dzejnieku atdzeja.

Aizrautīgo klausītāju pulkā bija sanākuši gan skolēni no Igauņu vidusskolas Rīgā, gan somu un igauņu literatūras turlkotāji, gan arī ļaudis no draudzīgās Zviedrijas kultūras biedrības Latvijā, gan citi Ziemeļu kultūras lietās ieinteresētie. Tikšanās dalībniekiem bija iespēja iegādāties grāmatu apgādā Mansards iznākušās igauņu dzejas grāmatas, tai skaitā arī Jāka Jeerīta dzejas grāmatiņu "CD".

Šķīrāmies kā draugi un cerībā tikties atkal - kaimiņtautas dzejā arī mēs smeļamies prieku, jo bieži vien igauņu latviski tulkotā dzeja aizpilda to, kas latviešu dzejā pietrūkst, ko gan nevar diemžēl sacīt par pretējo, jo Igaunijā latviešu dzeja ir gauži maz tulkota. Igauņu folklora un mītoloģija ir svarīgs iziņu avots latviešu mītiskās dzejas un Dainu izprašanā un izziņā.

Līdztekus skaistajam sarīkojumam Svešvalodu bibliotēka no Igaunijas vēstniecības saņēma brīnišķīgu igauņu literatūras dāvinājumu, kuŗā ietvertas gan daiļliteratūras, gan mākslas un vēsturestēmām veltītas grāmatas un DVD. Par to esam īpaši pateicīgi mēs paši un ceram - tas iepriecinās arī mūsu bibliotēkas lasītājus - igauņu literatūras un kultūras draugus.

Attēlu krājums no tikšanās vakara: autore Daiga Kopštāle

Stāsti, dziesmas, rotaļas RCB Bišumuižas filiālbibliotēkā

Attēlu albums
Bibliotēkas seja mainās līdzi laikam. Te cilvēki nāk ne tikai interesantas un vajadzīgas lasāmvielas meklējumos, bet arī satikt domubiedrus, gūt jaunus iespaidus, garīgi bagātināties, dalīties ar citiem tajā, kas pašiem šķiet interesants. Nezaudēt un izkopt stāstīšanas tradīciju, kas no paaudzes paaudzei nodod vēstījumus par pagātnes notikumiem, vērojumus un atziņas – tā ir viena no galvenajām idejām, kas raksturo UNESCO Latvijas nacionālās komisijas organizēto projektu „Stāstu bibliotēkas”.

Šajā projektā piedalās arī RCB Bišumuižas filiālbibliotēka un Svešvalodu filiālbibliotēka.

25.februārī kopīgi veidojām „Stāstu bibliotēkas” pasākumu Bišumuižas filiālbibliotēkas telpās. Raizējāmies, vai mūsu lasītāji uzņemsies grūto ceļu pāri sniega kupenām – dabas spēki un iestāžu neizdarība mūsu bibliotēku padarījusi gandrīz nepieejamu. Bibliotēkas un iedzīvotāju signāli dažādām organizācijām guvuši vāju atbalsi. Tomēr – cauri sniegputenim bija atbriduši tie, kam patīk apmeklēt bibliotēku un mūsu pasākumus, kas ar pateicību saņem un novērtē viņiem sniegto. Šoreiz „Stāstu bibliotēka” iepazīstināja ar pasaules radīšanas atspoguļojumu latviešu folklorā. Svešvalodu bibliotēkas darbinieces Gunta un Ilva ar saviem draugiem bija sagatavojuši interesantu programmu, kur tautas dziesmas mijās ar nostāstiem un teikām, pievienojās arī bišumuižnieki, stāstot par Daugavu un tās salu rašanos.

Šāda veida pasākums Bišumuižas filiālbibliotēkas apmeklētājiem bija jaunums. Ne visi pazina etnogrāfiskos tautas mūzikas instrumentus, kuru paklusās skaņas sabalsojās ar tautas dziesmu melodijām – it kā pazīstamām, it kā nedzirdētām, kas aicināja pievienoties. It sevišķi ieinteresēti bija skolēni, jaunums viņiem bija tautas deju rotaļas, kurās tie labprāt piedalījās. Visi kopā mācījāmies ar domām vēlēt labu savai Tēvuzemei, sajust savās rokās saulīti uzlecam un iemest to debesīs, lai visiem būtu gaiši un labi.

Tieši tā jutāmies visi – vietējie, ciemiņi, pasākuma veidotāji un dalībnieki. Prieks redzēt cilvēkus atveroties, smaidot, atsaucoties.

Patīkami, ka „Stāstu bibliotēka” gūst atsaucību. Tas mudina drīz vien veidot nākošo satikšanos, jo tēmu stāstiem ir tik bezgala daudz…

Bišumuižas fifliālbibliotēka vadītāja Inga Rasa