Ir 16.septembris un mēs esam sapulcējušies, lai svinētu tulkotājas Solveigas Elsbergas dzimšanas dienu. Lai arī īstā dzimšanas diena bija jau 1.septembrī, tomēr mēs, Solveigas draugi, domubiedri, kolēģi un tuvinieki, šī notikuma draudzīgā atzīmēšanā esam sapulcējušies šodien.
Sadarbībā ar RCB Mākslas literatūras filiālbibliotēku tika izveidota neliela Solveigas Elsbergas literatūras izstāde, kuŗā izvietojām gan tulkotos izdevumus, gan arī izmantojām savu, Svešvalodu bibliotēkas īpašo, iespēju un rādījām ne vien tulkojumus, bet arī oriģinālus. Tulkojumu klāsts ir ļoti bagātīgs – visvairāk pārstāvēts droši vien Augusts Strindbergs, arī Henriks Ibsens, vēl varam minēt Pēru Olavu Enkvistu, Ingmaru Bergmanu, Pēru Lāgerkvistu, Larsu Sobiju Kristensenu un daudzus citus zviedru un norvēģu rakstniekus, kuŗi Latvijā kļuvuši pazīstami tieši pateicoties tulkotājas Solveigas Elsbergas darbam. Viņas tulkojumu klāstā ir arī daudzu īpaši lasītā, viena no retajām ne-daiļliteratūras grāmatām, šoreiz no dāņu valodas tulkotā Birgitas Stēfensenas „Auras un krāsas” – pēc ilgajiem sociālistiskā materiālisma gadiem tā ir viena no pirmajām Latvijā iznākušajām grāmatām, kuŗā daudz stāstīts par to, kas ne vienmēr ir ar vieliskām acīm ieraugāms un tomēr ir reāls – par cilvēka psīhi, dvēseli, par neredzamo ķermeni un it kā tālo gara pasauli. Vēl nozaru literatūrā S.Elsberga tulkojusi S.L.Lāgerkvista „Zviedrijas vēsturi” un Jana Eivinda Svana grāmatu par Zviedru tautas tradicionālajiem svētkiem „Maija kārts, vēži un Lūcijas”. Kopā ar Ruti Lediņu Solveiga Elsberga veidojusi zviedru-latviešu vārdnīcu.
Solveigas Elsbergas tulkotājas talants un valodas zinātājas talants ir tik daudzveidīgs un plašs, cik vien plašs tas kādam valodas zinātājam un kultūras pazinējam var būt – Solveiga ir vienlīdz prasmīga tulkojot gan rakstītu, gan runātu vārdu, gan arī mācot zviedru valodu Nordistikas centrā un aizrautīgi strādājot par gidi un no Zviedrijas un Norvēģijas iebraukušajiem tūristiem stāstot par Latviju un mīļo Rīgu.
Sarunas raisās par to mirkli, brīdi vai sajūtu, - par pirmo satikšanos ar Solveigu un pamazām aizvijas ziemeļu tautu literatūrā, valodas dzīvībā un pieredzē tās saglabāšanā un aizvirmo pat pāri jūrai. Stokholmas Universitātē Solveiga Elsberga vairākus gadus papildinājusi zviedru valodas zināšanas, jo uzskatījusi tās par nepietiekamām un tolaik, pirmajos Latvijas neatkarības gados ļāvusies iespējai baudīt dzīvē un patiesībā to, kas līdz tam bijis pieejams vien pastarpināti, - Zviedrija gluži tāpat kā citas Rietumvalstis, tai laikā bija aiz „dzelzs priekškara”.
Gandrīz katram šī vakara viesim ir kāds stāstāms vārds par sastapšanos ar Solveigu.
Snorre Karkonens-Svensons, Norvēģijā dzimis, bet nu jau divpadsmito gadu dzīvo un darbojas Latvijā, ne tikai ziemeļvalstu valodnieks, bet arī baltu filologs, valodas, literatūras un kultūras sapratējs ar Solveigu Elsbergu ciešāk kļuvis pazīstams pateicoties darbam pie kādas ziemeļvalodas vārdnīcas.
Dobeles novada Grāmatniecības muzeja ‘Ķipi’ saimniece un pārvaldniece Aija Štosa, profesionāla lasītāja, kā viņa pati sevi vērtē, ar Solveigu satikusies savā muzejā sarīkojumu ciklā „Tomēr tik tuvu”, kas reiz, kādā augusta vakarā pirms dažiem gadiem bijis veltīts norvēģu literatūrai un tās tulkotājiem un Solveiga Elsberga tur bijusi īpašā viešņa.
Ilze Kačevska, arī ziemeļvalodu un kultūras laba pazinēja – tulkotāja un ilgus gadus arī izdevēja, apgāda Norden AB vadītāja, - ar Solveigu sadarbojusies izdodot Henrika Ibsena Rakstu izlasi (2006.gadā), kuros bija iekļauti četri jauni Solveigas Elsbergas veikti H.Ibsena lugu tulkojumi.
Raita Kozlovska-Elsberga, kārtējais pierādījums, ka ābols no ābeles tālu nekrīt, jo arī Raita ir tulkotāja no norvēģu valodas, lai arī sākotnēji licies, ka tulkošanai nu diez vai būs viņai tuva, jo jau kā bērns Raita saskārās ar tulkotāja ne pavisam ne vieglo, ne arī vienkāršo darbu.
Kā jau bijām vēstījuši savā sarīkojuma programmiņā, mūsu sirsnīgo dzimšanas Dienu kuplināja dziesmas. Nu, patiesi, kas gan ir dzimšanas diena bez dziesmām un dziesmas zviedru valodā šai gadījumā piedienēja gluži labi. Austris Grasis, ko daudzi no mums pazīst kā baltu filologu un mītologu, un gluži labi arī kā dziesminieku, dzied arī zviedriski. Kā nekā Zviedrijā Upsalas universitātē pavadīti studenta gadi un Stokholma iepazīta darbojoties tai laikā tieši tur mītošajā Daugavas grāmatu apgādā.
Austris sāk ar „Romatisk promenad”, „Mistisko...” vai romantisko... ej nu sazini, kā tur īsteni bija, ... stāstu no Zviedrijas laikiem, kam latviskais tulkojums brāļa Ulža Graša īstenots pirms gadiem sešiem. Tā ir tāda romantiski skaistā dziesmiņa par Mēnesi un Greiziem ratiem.. un par Piena Ceļu, no kuŗa aicinājums pasmelties. ...Skan vēl viens Latvijā zināms, viens no sarežģītāk tulkojamiem zviedriem, K.M.Belmans, tāpēc Austris Grasis viņa rakstītās dziesmas saskaņojis ar latviešu dzejnieku dzeju – še Belmana melodijās skan gan tālie latviešu romantiķi Skalbe, Jaunsudrabiņš un Poruks, gan lielpilsētas romance no Linarda Tauna par krāsainiem tērpiem, puķēm un lūpām – viss piederās Belmanam... Cik mirdzoša bij’ šodien jūra... latviski - atkal Ulža Graša tulkotu un zviedriski, ... un „pēdu nojaukšanai”, kā pats Austris sacīja, vēl brāļu lietuviešu dziesma par Saullēktu gaidīšanu un tautudēlu, kuŗu labāk nekaitināt – ar jūtām nav vērts spēlēties. Un ikkatram ar dziesmām papildinātam sarīkojumam piedien arī latviešu tautasdziesma – šai reizē – par Saules koka vai Gudrības koka meklēšanu, kas gan, kā viedi ļaudis pauž, tepat vien sevī ir jāmeklē un, lai neaizietu prātam garām, nav nekur daudz tālāk par sevi jādodas. Ak, jā un vēl Solveigas mīļā dziesma „Bēdu, manu lielu bēdu...”.
„Daudz baltu dieniņu” un Snorres norvēģiski dziedāta un mūsu ekselenti piedziedāta apsveicināmā dziesma „...gratulere med dag...” un puķu pušķi, sarunas – gudras un draudzīgas, dalīšanās sirsnībā. Grāmatas, kultūra, valoda, literatūra... – tas avots, kas neizsmeļams un sarunas, kas neizrunājamas...
Sadarbībā ar RCB Mākslas literatūras filiālbibliotēku tika izveidota neliela Solveigas Elsbergas literatūras izstāde, kuŗā izvietojām gan tulkotos izdevumus, gan arī izmantojām savu, Svešvalodu bibliotēkas īpašo, iespēju un rādījām ne vien tulkojumus, bet arī oriģinālus. Tulkojumu klāsts ir ļoti bagātīgs – visvairāk pārstāvēts droši vien Augusts Strindbergs, arī Henriks Ibsens, vēl varam minēt Pēru Olavu Enkvistu, Ingmaru Bergmanu, Pēru Lāgerkvistu, Larsu Sobiju Kristensenu un daudzus citus zviedru un norvēģu rakstniekus, kuŗi Latvijā kļuvuši pazīstami tieši pateicoties tulkotājas Solveigas Elsbergas darbam. Viņas tulkojumu klāstā ir arī daudzu īpaši lasītā, viena no retajām ne-daiļliteratūras grāmatām, šoreiz no dāņu valodas tulkotā Birgitas Stēfensenas „Auras un krāsas” – pēc ilgajiem sociālistiskā materiālisma gadiem tā ir viena no pirmajām Latvijā iznākušajām grāmatām, kuŗā daudz stāstīts par to, kas ne vienmēr ir ar vieliskām acīm ieraugāms un tomēr ir reāls – par cilvēka psīhi, dvēseli, par neredzamo ķermeni un it kā tālo gara pasauli. Vēl nozaru literatūrā S.Elsberga tulkojusi S.L.Lāgerkvista „Zviedrijas vēsturi” un Jana Eivinda Svana grāmatu par Zviedru tautas tradicionālajiem svētkiem „Maija kārts, vēži un Lūcijas”. Kopā ar Ruti Lediņu Solveiga Elsberga veidojusi zviedru-latviešu vārdnīcu.
Solveigas Elsbergas tulkotājas talants un valodas zinātājas talants ir tik daudzveidīgs un plašs, cik vien plašs tas kādam valodas zinātājam un kultūras pazinējam var būt – Solveiga ir vienlīdz prasmīga tulkojot gan rakstītu, gan runātu vārdu, gan arī mācot zviedru valodu Nordistikas centrā un aizrautīgi strādājot par gidi un no Zviedrijas un Norvēģijas iebraukušajiem tūristiem stāstot par Latviju un mīļo Rīgu.
Sarunas raisās par to mirkli, brīdi vai sajūtu, - par pirmo satikšanos ar Solveigu un pamazām aizvijas ziemeļu tautu literatūrā, valodas dzīvībā un pieredzē tās saglabāšanā un aizvirmo pat pāri jūrai. Stokholmas Universitātē Solveiga Elsberga vairākus gadus papildinājusi zviedru valodas zināšanas, jo uzskatījusi tās par nepietiekamām un tolaik, pirmajos Latvijas neatkarības gados ļāvusies iespējai baudīt dzīvē un patiesībā to, kas līdz tam bijis pieejams vien pastarpināti, - Zviedrija gluži tāpat kā citas Rietumvalstis, tai laikā bija aiz „dzelzs priekškara”.
Gandrīz katram šī vakara viesim ir kāds stāstāms vārds par sastapšanos ar Solveigu.
Snorre Karkonens-Svensons, Norvēģijā dzimis, bet nu jau divpadsmito gadu dzīvo un darbojas Latvijā, ne tikai ziemeļvalstu valodnieks, bet arī baltu filologs, valodas, literatūras un kultūras sapratējs ar Solveigu Elsbergu ciešāk kļuvis pazīstams pateicoties darbam pie kādas ziemeļvalodas vārdnīcas.
Dobeles novada Grāmatniecības muzeja ‘Ķipi’ saimniece un pārvaldniece Aija Štosa, profesionāla lasītāja, kā viņa pati sevi vērtē, ar Solveigu satikusies savā muzejā sarīkojumu ciklā „Tomēr tik tuvu”, kas reiz, kādā augusta vakarā pirms dažiem gadiem bijis veltīts norvēģu literatūrai un tās tulkotājiem un Solveiga Elsberga tur bijusi īpašā viešņa.
Ilze Kačevska, arī ziemeļvalodu un kultūras laba pazinēja – tulkotāja un ilgus gadus arī izdevēja, apgāda Norden AB vadītāja, - ar Solveigu sadarbojusies izdodot Henrika Ibsena Rakstu izlasi (2006.gadā), kuros bija iekļauti četri jauni Solveigas Elsbergas veikti H.Ibsena lugu tulkojumi.
Raita Kozlovska-Elsberga, kārtējais pierādījums, ka ābols no ābeles tālu nekrīt, jo arī Raita ir tulkotāja no norvēģu valodas, lai arī sākotnēji licies, ka tulkošanai nu diez vai būs viņai tuva, jo jau kā bērns Raita saskārās ar tulkotāja ne pavisam ne vieglo, ne arī vienkāršo darbu.
Kā jau bijām vēstījuši savā sarīkojuma programmiņā, mūsu sirsnīgo dzimšanas Dienu kuplināja dziesmas. Nu, patiesi, kas gan ir dzimšanas diena bez dziesmām un dziesmas zviedru valodā šai gadījumā piedienēja gluži labi. Austris Grasis, ko daudzi no mums pazīst kā baltu filologu un mītologu, un gluži labi arī kā dziesminieku, dzied arī zviedriski. Kā nekā Zviedrijā Upsalas universitātē pavadīti studenta gadi un Stokholma iepazīta darbojoties tai laikā tieši tur mītošajā Daugavas grāmatu apgādā.
Austris sāk ar „Romatisk promenad”, „Mistisko...” vai romantisko... ej nu sazini, kā tur īsteni bija, ... stāstu no Zviedrijas laikiem, kam latviskais tulkojums brāļa Ulža Graša īstenots pirms gadiem sešiem. Tā ir tāda romantiski skaistā dziesmiņa par Mēnesi un Greiziem ratiem.. un par Piena Ceļu, no kuŗa aicinājums pasmelties. ...Skan vēl viens Latvijā zināms, viens no sarežģītāk tulkojamiem zviedriem, K.M.Belmans, tāpēc Austris Grasis viņa rakstītās dziesmas saskaņojis ar latviešu dzejnieku dzeju – še Belmana melodijās skan gan tālie latviešu romantiķi Skalbe, Jaunsudrabiņš un Poruks, gan lielpilsētas romance no Linarda Tauna par krāsainiem tērpiem, puķēm un lūpām – viss piederās Belmanam... Cik mirdzoša bij’ šodien jūra... latviski - atkal Ulža Graša tulkotu un zviedriski, ... un „pēdu nojaukšanai”, kā pats Austris sacīja, vēl brāļu lietuviešu dziesma par Saullēktu gaidīšanu un tautudēlu, kuŗu labāk nekaitināt – ar jūtām nav vērts spēlēties. Un ikkatram ar dziesmām papildinātam sarīkojumam piedien arī latviešu tautasdziesma – šai reizē – par Saules koka vai Gudrības koka meklēšanu, kas gan, kā viedi ļaudis pauž, tepat vien sevī ir jāmeklē un, lai neaizietu prātam garām, nav nekur daudz tālāk par sevi jādodas. Ak, jā un vēl Solveigas mīļā dziesma „Bēdu, manu lielu bēdu...”.
„Daudz baltu dieniņu” un Snorres norvēģiski dziedāta un mūsu ekselenti piedziedāta apsveicināmā dziesma „...gratulere med dag...” un puķu pušķi, sarunas – gudras un draudzīgas, dalīšanās sirsnībā. Grāmatas, kultūra, valoda, literatūra... – tas avots, kas neizsmeļams un sarunas, kas neizrunājamas...
Foto: Zaiga Miķelsone
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru