2009.gada 2. februārī, dzejnieces Liānas Langas dzejolis „Vanagzirņi un anemones jau noziedējušas…” Ināras Cedriņas tulkojumā tika publicēts vienā no lielākajiem un nopietnākajiem dzejas portāliem pasaulē http://www.poems.com/.
Šajā portālā katru gada dienu tiek publicēts viena autora viens dzejolis, un 2. februārī īpaša „dienas dzejoļa” vieta tika ierādīta Liānas Langas dzejolim. Dzejoli izvēlējusies portāla redaktore Diāna Bollere (Diane Boller).
Portālā ievietotais Liānas Langas dzejolis publicēts jaunākajā Kolorado štata universitātes nacionālas nozīmes literatūras žurnālā Colorado Review, kas tiek publicēts trīs reizes gadā un izplatīts ASV publiskās un universitāšu bibliotēkās, kā arī neatkarīgos grāmatu un preses izdevumu veikalos visā valstī. Žurnāls regulāri iznāk kopš 1956. gada.
www.poems.com ir mūsdienu dzejas portāls, kurā tiek ievietoti dažādu autoru angļu valodā sarakstīti vai tulkoti dzejoļi no jaunākajām grāmatām un žurnāliem. Portālā tiek iekļauti gan ievērojamu, gan mazāk zināmu dzejnieku darbi. Dienas dzejoļa izvēli nosaka tā literārā kvalitāte. Dzejolim tiek pievienota arī informācija par tā autoru un norādīts avots, no kura dzejolis ņemts.
Rāda ziņas ar etiķeti Tulkojumi tulkotāji. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti Tulkojumi tulkotāji. Rādīt visas ziņas
pirmdiena, 2009. gada 2. februāris
ceturtdiena, 2008. gada 20. novembris
Bengts Bergs – Vermlande – Rīga
Rudens – nekustīgs zelta
Ūdenskritums, bet mūsos
Maigām roku kustībām
Nogatavojas ziema.
Vermlandes dzejnieka Bengta Berga viesošanās Rīgā ir diezgan parasta parādība, precīzāk, viņa saskarsme ar Rīgas un Latvijas literāro pasauli ir parasta parādība. Un tai pat laikā iepriecinošs notikums, svētki – viņa draugiem un domubiedriem. Tas pat varbūt vairs nav brīnums un tomēr – tas ir prieks. Un dažiem arī Bengta Berga jaunatklāsmes prieks.
Pirmo reizi latviski lasošie dzejas un Zviedrijas draugi ar B.Berga radošo veikumu, ar viņa vārdu un teikumu pārslām, lāsēm un uzmirdzējumiem varēja iepazīties grāmatu apgāda Nordik 2000.gadā izdotajā zviedru dzejnieku darbu latviskojumu izlasē Mani zviedri.
Bengts Bergs tiek dēvēts par ceļojošo dzejnieku. Un es dzirdu šo jēdzienu ne jau pirmo reizi attiecībā uz Ziemeļvalstu literātiem. Arī Rīgā viņš ir ne pirmoreiz un ne pirmoreiz tiekas ar saviem atdzejotājiem, izdevējiem, lasītājiem un citiem domubiedriem, draugiem, Juri Kronbergu, Zviedrijas latviešu dzejnieku un Knutu Skujenieku, vēl joprojām Latvijas atdzejas patronu, Jāni Ogu, vienas no šībrīža elitārāko izdevniecību Latvijas grāmatniecībā Mansards, vadītāju. Šīs satikšanās iemesls – īpaši skaists, cik vien dzejniekam skaists tas var būt – dzeju krājuma iznākšana Jura Kronberga un Knuta Skujenieka atdzejojumā. Tās liecinieki un līdzdalībnieki – apgāda un izdevuma līdzdarbinieki, draugi un kolēģi. Tikšanās, grāmatas atvēršanas, vide un telpa - Valsts Valodas aģentūras mājīgais un viesmīlīgais mansards, reāls un vielisks mansards Lāčplēša ielas 35.nama augšstāvā. Viss notiek - ar B.Berga dzejas lasījumiem latviešu un zviedru valodā, ar dzīves stāstījumiem, arī abās valodās. 
Es nezinu, bet pieļauju, ka tikpat smalka un elitāra, turklāt, lai cik pretrunīgi kādam tas šķistu, arī draudzīga un atvērta, ir Bengta Berga kafejnīca Heidruns Bok&Bildcafe viņa dzimtajā Tūršbijā. Un ne tikai kafejnīca – B.Berga pārvaldībā ir arī grāmatu apgāds ar šo īpaši ziemeļniecisko nosaukumu Heidrun – tas ir ne vien skanīgs vārds pats par sevi, bet arī nozīmīgs tēls Ziemeļu mītoloģijā – Heidruna ir skandināvu augstākās dievības Odīna kaza, kas dievus un Valhallā mītošos kritušos varoņus baro nevis ar pienu, bet ar medu un viņas medus krājumi nekad neizsīkst.
Piezīme: Varbūt, ka Bengts zin to stāstu par Kazu Rīgā, par brīvo, neatkarīgo mākslinieku, literātu un citu brīvdomātāju pulcēšanās vietu reiz, padomju laikos Rīgā.
Bet Bengts Bergs savā Heidrunā līdztekus citiem darbiem ir izdevis arī ne mazums latviešu literāro vēstījumu – vispirms jau Jura Kronberga zviedriski atdzejotās Latvju Tautas dziesmas, tad arī Aleksandra Čaka izlasi un vēl šajā, 2008.gadā tur iznākuši Gundara Godiņa un Knuta Skujenieka dzejas krājumi.
B.Berga lasītāji novērtē viņa talantu dzejošanā un dēvē viņu par spilgtu, nopietnu humoristu. Es tur līdztekus jaukam humoram redzu arī daudz lirikas un viņa salīdzinājumi ir īpaša valdzinājuma pilni:
Kopā nesīsim ziemu
Kā baltas bungas starp mums.
Bengta dzeja ir dažbrīd kā koncentrēta poēma – aiz katra vārda slēpjas ainava, aiz katras rindas – vesels stāsts. Tās ir kā Ziemeļu Haiku vai kā Ziemeļu Dainas – īsās Ziemeļu dziesmas.
Mežs ir pieturzīme
Starp zemi un debesīm,
Klusuma pauze.
Bengts ir lauku (jo no nelielas pilsētiņas Tūršbijas Vermlandē nācis), rudens, upju un sniega, vasaras, mežu un divriteņu, jūras, ceļojumu un lietus, Rīgas, Reikjavīkas un Vermlandes ... dzejnieks.
Ja tu gribi tikt tuvāk Ziemeļiem, Zviedrijai un Vermlandei, tu vari lasīt Selmas Lāgerlēvas Gestas Berlinga sāgu un tu vari lasīt Begta Berga dzeju, ...ja tu gribi tikt tuvāk Vermlandei un Ziemeļiem. Un Vermlande ir zviedriskākā Zviedrija un ziemeļnieciskākie Ziemeļi.
Foto: K.Jēkabsons
Ūdenskritums, bet mūsos
Maigām roku kustībām
Nogatavojas ziema.
Vermlandes dzejnieka Bengta Berga viesošanās Rīgā ir diezgan parasta parādība, precīzāk, viņa saskarsme ar Rīgas un Latvijas literāro pasauli ir parasta parādība. Un tai pat laikā iepriecinošs notikums, svētki – viņa draugiem un domubiedriem. Tas pat varbūt vairs nav brīnums un tomēr – tas ir prieks. Un dažiem arī Bengta Berga jaunatklāsmes prieks.
Pirmo reizi latviski lasošie dzejas un Zviedrijas draugi ar B.Berga radošo veikumu, ar viņa vārdu un teikumu pārslām, lāsēm un uzmirdzējumiem varēja iepazīties grāmatu apgāda Nordik 2000.gadā izdotajā zviedru dzejnieku darbu latviskojumu izlasē Mani zviedri.
Bengts Bergs tiek dēvēts par ceļojošo dzejnieku. Un es dzirdu šo jēdzienu ne jau pirmo reizi attiecībā uz Ziemeļvalstu literātiem. Arī Rīgā viņš ir ne pirmoreiz un ne pirmoreiz tiekas ar saviem atdzejotājiem, izdevējiem, lasītājiem un citiem domubiedriem, draugiem, Juri Kronbergu, Zviedrijas latviešu dzejnieku un Knutu Skujenieku, vēl joprojām Latvijas atdzejas patronu, Jāni Ogu, vienas no šībrīža elitārāko izdevniecību Latvijas grāmatniecībā Mansards, vadītāju. Šīs satikšanās iemesls – īpaši skaists, cik vien dzejniekam skaists tas var būt – dzeju krājuma iznākšana Jura Kronberga un Knuta Skujenieka atdzejojumā. Tās liecinieki un līdzdalībnieki – apgāda un izdevuma līdzdarbinieki, draugi un kolēģi. Tikšanās, grāmatas atvēršanas, vide un telpa - Valsts Valodas aģentūras mājīgais un viesmīlīgais mansards, reāls un vielisks mansards Lāčplēša ielas 35.nama augšstāvā. Viss notiek - ar B.Berga dzejas lasījumiem latviešu un zviedru valodā, ar dzīves stāstījumiem, arī abās valodās. 
Es nezinu, bet pieļauju, ka tikpat smalka un elitāra, turklāt, lai cik pretrunīgi kādam tas šķistu, arī draudzīga un atvērta, ir Bengta Berga kafejnīca Heidruns Bok&Bildcafe viņa dzimtajā Tūršbijā. Un ne tikai kafejnīca – B.Berga pārvaldībā ir arī grāmatu apgāds ar šo īpaši ziemeļniecisko nosaukumu Heidrun – tas ir ne vien skanīgs vārds pats par sevi, bet arī nozīmīgs tēls Ziemeļu mītoloģijā – Heidruna ir skandināvu augstākās dievības Odīna kaza, kas dievus un Valhallā mītošos kritušos varoņus baro nevis ar pienu, bet ar medu un viņas medus krājumi nekad neizsīkst.
Piezīme: Varbūt, ka Bengts zin to stāstu par Kazu Rīgā, par brīvo, neatkarīgo mākslinieku, literātu un citu brīvdomātāju pulcēšanās vietu reiz, padomju laikos Rīgā.
Bet Bengts Bergs savā Heidrunā līdztekus citiem darbiem ir izdevis arī ne mazums latviešu literāro vēstījumu – vispirms jau Jura Kronberga zviedriski atdzejotās Latvju Tautas dziesmas, tad arī Aleksandra Čaka izlasi un vēl šajā, 2008.gadā tur iznākuši Gundara Godiņa un Knuta Skujenieka dzejas krājumi.
B.Berga lasītāji novērtē viņa talantu dzejošanā un dēvē viņu par spilgtu, nopietnu humoristu. Es tur līdztekus jaukam humoram redzu arī daudz lirikas un viņa salīdzinājumi ir īpaša valdzinājuma pilni:
Kopā nesīsim ziemu
Kā baltas bungas starp mums.
Bengta dzeja ir dažbrīd kā koncentrēta poēma – aiz katra vārda slēpjas ainava, aiz katras rindas – vesels stāsts. Tās ir kā Ziemeļu Haiku vai kā Ziemeļu Dainas – īsās Ziemeļu dziesmas.
Mežs ir pieturzīme
Starp zemi un debesīm,
Klusuma pauze.
Bengts ir lauku (jo no nelielas pilsētiņas Tūršbijas Vermlandē nācis), rudens, upju un sniega, vasaras, mežu un divriteņu, jūras, ceļojumu un lietus, Rīgas, Reikjavīkas un Vermlandes ... dzejnieks.
Ja tu gribi tikt tuvāk Ziemeļiem, Zviedrijai un Vermlandei, tu vari lasīt Selmas Lāgerlēvas Gestas Berlinga sāgu un tu vari lasīt Begta Berga dzeju, ...ja tu gribi tikt tuvāk Vermlandei un Ziemeļiem. Un Vermlande ir zviedriskākā Zviedrija un ziemeļnieciskākie Ziemeļi.
Foto: K.Jēkabsons
trešdiena, 2008. gada 17. septembris
Solveigas Elsbergas jubilejas sarīkojums
Ir 16.septembris un mēs esam sapulcējušies, lai svinētu tulkotājas Solveigas Elsbergas dzimšanas dienu. Lai arī īstā dzimšanas diena bija jau 1.septembrī, tomēr mēs, Solveigas draugi, domubiedri, kolēģi un tuvinieki, šī notikuma draudzīgā atzīmēšanā esam sapulcējušies šodien.
Sadarbībā ar RCB Mākslas literatūras filiālbibliotēku tika izveidota neliela Solveigas Elsbergas literatūras izstāde, kuŗā izvietojām gan tulkotos izdevumus, gan arī izmantojām savu, Svešvalodu bibliotēkas īpašo, iespēju un rādījām ne vien tulkojumus, bet arī oriģinālus. Tulkojumu klāsts ir ļoti bagātīgs – visvairāk pārstāvēts droši vien Augusts Strindbergs, arī Henriks Ibsens, vēl varam minēt Pēru Olavu Enkvistu, Ingmaru Bergmanu, Pēru Lāgerkvistu, Larsu Sobiju Kristensenu un daudzus citus zviedru un norvēģu rakstniekus, kuŗi Latvijā kļuvuši pazīstami tieši pateicoties tulkotājas Solveigas Elsbergas darbam. Viņas tulkojumu klāstā ir arī daudzu īpaši lasītā, viena no retajām ne-daiļliteratūras grāmatām, šoreiz no dāņu valodas tulkotā Birgitas Stēfensenas „Auras un krāsas” – pēc ilgajiem sociālistiskā materiālisma gadiem tā ir viena no pirmajām Latvijā iznākušajām grāmatām, kuŗā daudz stāstīts par to, kas ne vienmēr ir ar vieliskām acīm ieraugāms un tomēr ir reāls – par cilvēka psīhi, dvēseli, par neredzamo ķermeni un it kā tālo gara pasauli. Vēl nozaru literatūrā S.Elsberga tulkojusi S.L.Lāgerkvista „Zviedrijas vēsturi” un Jana Eivinda Svana grāmatu par Zviedru tautas tradicionālajiem svētkiem „Maija kārts, vēži un Lūcijas”. Kopā ar Ruti Lediņu Solveiga Elsberga veidojusi zviedru-latviešu vārdnīcu.
Solveigas Elsbergas tulkotājas talants un valodas zinātājas talants ir tik daudzveidīgs un plašs, cik vien plašs tas kādam valodas zinātājam un kultūras pazinējam var būt – Solveiga ir vienlīdz prasmīga tulkojot gan rakstītu, gan runātu vārdu, gan arī mācot zviedru valodu Nordistikas centrā un aizrautīgi strādājot par gidi un no Zviedrijas un Norvēģijas iebraukušajiem tūristiem stāstot par Latviju un mīļo Rīgu.
Sarunas raisās par to mirkli, brīdi vai sajūtu, - par pirmo satikšanos ar Solveigu un pamazām aizvijas ziemeļu tautu literatūrā, valodas dzīvībā un pieredzē tās saglabāšanā un aizvirmo pat pāri jūrai. Stokholmas Universitātē Solveiga Elsberga vairākus gadus papildinājusi zviedru valodas zināšanas, jo uzskatījusi tās par nepietiekamām un tolaik, pirmajos Latvijas neatkarības gados ļāvusies iespējai baudīt dzīvē un patiesībā to, kas līdz tam bijis pieejams vien pastarpināti, - Zviedrija gluži tāpat kā citas Rietumvalstis, tai laikā bija aiz „dzelzs priekškara”.
Gandrīz katram šī vakara viesim ir kāds stāstāms vārds par sastapšanos ar Solveigu.
Snorre Karkonens-Svensons, Norvēģijā dzimis, bet nu jau divpadsmito gadu dzīvo un darbojas Latvijā, ne tikai ziemeļvalstu valodnieks, bet arī baltu filologs, valodas, literatūras un kultūras sapratējs ar Solveigu Elsbergu ciešāk kļuvis pazīstams pateicoties darbam pie kādas ziemeļvalodas vārdnīcas.
Dobeles novada Grāmatniecības muzeja ‘Ķipi’ saimniece un pārvaldniece Aija Štosa, profesionāla lasītāja, kā viņa pati sevi vērtē, ar Solveigu satikusies savā muzejā sarīkojumu ciklā „Tomēr tik tuvu”, kas reiz, kādā augusta vakarā pirms dažiem gadiem bijis veltīts norvēģu literatūrai un tās tulkotājiem un Solveiga Elsberga tur bijusi īpašā viešņa.
Ilze Kačevska, arī ziemeļvalodu un kultūras laba pazinēja – tulkotāja un ilgus gadus arī izdevēja, apgāda Norden AB vadītāja, - ar Solveigu sadarbojusies izdodot Henrika Ibsena Rakstu izlasi (2006.gadā), kuros bija iekļauti četri jauni Solveigas Elsbergas veikti H.Ibsena lugu tulkojumi.
Raita Kozlovska-Elsberga, kārtējais pierādījums, ka ābols no ābeles tālu nekrīt, jo arī Raita ir tulkotāja no norvēģu valodas, lai arī sākotnēji licies, ka tulkošanai nu diez vai būs viņai tuva, jo jau kā bērns Raita saskārās ar tulkotāja ne pavisam ne vieglo, ne arī vienkāršo darbu.
Kā jau bijām vēstījuši savā sarīkojuma programmiņā, mūsu sirsnīgo dzimšanas Dienu kuplināja dziesmas. Nu, patiesi, kas gan ir dzimšanas diena bez dziesmām un dziesmas zviedru valodā šai gadījumā piedienēja gluži labi. Austris Grasis, ko daudzi no mums pazīst kā baltu filologu un mītologu, un gluži labi arī kā dziesminieku, dzied arī zviedriski. Kā nekā Zviedrijā Upsalas universitātē pavadīti studenta gadi un Stokholma iepazīta darbojoties tai laikā tieši tur mītošajā Daugavas grāmatu apgādā.
Austris sāk ar „Romatisk promenad”, „Mistisko...” vai romantisko... ej nu sazini, kā tur īsteni bija, ... stāstu no Zviedrijas laikiem, kam latviskais tulkojums brāļa Ulža Graša īstenots pirms gadiem sešiem. Tā ir tāda romantiski skaistā dziesmiņa par Mēnesi un Greiziem ratiem.. un par Piena Ceļu, no kuŗa aicinājums pasmelties. ...Skan vēl viens Latvijā zināms, viens no sarežģītāk tulkojamiem zviedriem, K.M.Belmans, tāpēc Austris Grasis viņa rakstītās dziesmas saskaņojis ar latviešu dzejnieku dzeju – še Belmana melodijās skan gan tālie latviešu romantiķi Skalbe, Jaunsudrabiņš un Poruks, gan lielpilsētas romance no Linarda Tauna par krāsainiem tērpiem, puķēm un lūpām – viss piederās Belmanam... Cik mirdzoša bij’ šodien jūra... latviski - atkal Ulža Graša tulkotu un zviedriski, ... un „pēdu nojaukšanai”, kā pats Austris sacīja, vēl brāļu lietuviešu dziesma par Saullēktu gaidīšanu un tautudēlu, kuŗu labāk nekaitināt – ar jūtām nav vērts spēlēties. Un ikkatram ar dziesmām papildinātam sarīkojumam piedien arī latviešu tautasdziesma – šai reizē – par Saules koka vai Gudrības koka meklēšanu, kas gan, kā viedi ļaudis pauž, tepat vien sevī ir jāmeklē un, lai neaizietu prātam garām, nav nekur daudz tālāk par sevi jādodas. Ak, jā un vēl Solveigas mīļā dziesma „Bēdu, manu lielu bēdu...”.
„Daudz baltu dieniņu” un Snorres norvēģiski dziedāta un mūsu ekselenti piedziedāta apsveicināmā dziesma „...gratulere med dag...” un puķu pušķi, sarunas – gudras un draudzīgas, dalīšanās sirsnībā. Grāmatas, kultūra, valoda, literatūra... – tas avots, kas neizsmeļams un sarunas, kas neizrunājamas...
Sadarbībā ar RCB Mākslas literatūras filiālbibliotēku tika izveidota neliela Solveigas Elsbergas literatūras izstāde, kuŗā izvietojām gan tulkotos izdevumus, gan arī izmantojām savu, Svešvalodu bibliotēkas īpašo, iespēju un rādījām ne vien tulkojumus, bet arī oriģinālus. Tulkojumu klāsts ir ļoti bagātīgs – visvairāk pārstāvēts droši vien Augusts Strindbergs, arī Henriks Ibsens, vēl varam minēt Pēru Olavu Enkvistu, Ingmaru Bergmanu, Pēru Lāgerkvistu, Larsu Sobiju Kristensenu un daudzus citus zviedru un norvēģu rakstniekus, kuŗi Latvijā kļuvuši pazīstami tieši pateicoties tulkotājas Solveigas Elsbergas darbam. Viņas tulkojumu klāstā ir arī daudzu īpaši lasītā, viena no retajām ne-daiļliteratūras grāmatām, šoreiz no dāņu valodas tulkotā Birgitas Stēfensenas „Auras un krāsas” – pēc ilgajiem sociālistiskā materiālisma gadiem tā ir viena no pirmajām Latvijā iznākušajām grāmatām, kuŗā daudz stāstīts par to, kas ne vienmēr ir ar vieliskām acīm ieraugāms un tomēr ir reāls – par cilvēka psīhi, dvēseli, par neredzamo ķermeni un it kā tālo gara pasauli. Vēl nozaru literatūrā S.Elsberga tulkojusi S.L.Lāgerkvista „Zviedrijas vēsturi” un Jana Eivinda Svana grāmatu par Zviedru tautas tradicionālajiem svētkiem „Maija kārts, vēži un Lūcijas”. Kopā ar Ruti Lediņu Solveiga Elsberga veidojusi zviedru-latviešu vārdnīcu.
Solveigas Elsbergas tulkotājas talants un valodas zinātājas talants ir tik daudzveidīgs un plašs, cik vien plašs tas kādam valodas zinātājam un kultūras pazinējam var būt – Solveiga ir vienlīdz prasmīga tulkojot gan rakstītu, gan runātu vārdu, gan arī mācot zviedru valodu Nordistikas centrā un aizrautīgi strādājot par gidi un no Zviedrijas un Norvēģijas iebraukušajiem tūristiem stāstot par Latviju un mīļo Rīgu.
Sarunas raisās par to mirkli, brīdi vai sajūtu, - par pirmo satikšanos ar Solveigu un pamazām aizvijas ziemeļu tautu literatūrā, valodas dzīvībā un pieredzē tās saglabāšanā un aizvirmo pat pāri jūrai. Stokholmas Universitātē Solveiga Elsberga vairākus gadus papildinājusi zviedru valodas zināšanas, jo uzskatījusi tās par nepietiekamām un tolaik, pirmajos Latvijas neatkarības gados ļāvusies iespējai baudīt dzīvē un patiesībā to, kas līdz tam bijis pieejams vien pastarpināti, - Zviedrija gluži tāpat kā citas Rietumvalstis, tai laikā bija aiz „dzelzs priekškara”.
Gandrīz katram šī vakara viesim ir kāds stāstāms vārds par sastapšanos ar Solveigu.
Snorre Karkonens-Svensons, Norvēģijā dzimis, bet nu jau divpadsmito gadu dzīvo un darbojas Latvijā, ne tikai ziemeļvalstu valodnieks, bet arī baltu filologs, valodas, literatūras un kultūras sapratējs ar Solveigu Elsbergu ciešāk kļuvis pazīstams pateicoties darbam pie kādas ziemeļvalodas vārdnīcas.
Dobeles novada Grāmatniecības muzeja ‘Ķipi’ saimniece un pārvaldniece Aija Štosa, profesionāla lasītāja, kā viņa pati sevi vērtē, ar Solveigu satikusies savā muzejā sarīkojumu ciklā „Tomēr tik tuvu”, kas reiz, kādā augusta vakarā pirms dažiem gadiem bijis veltīts norvēģu literatūrai un tās tulkotājiem un Solveiga Elsberga tur bijusi īpašā viešņa.
Ilze Kačevska, arī ziemeļvalodu un kultūras laba pazinēja – tulkotāja un ilgus gadus arī izdevēja, apgāda Norden AB vadītāja, - ar Solveigu sadarbojusies izdodot Henrika Ibsena Rakstu izlasi (2006.gadā), kuros bija iekļauti četri jauni Solveigas Elsbergas veikti H.Ibsena lugu tulkojumi.
Raita Kozlovska-Elsberga, kārtējais pierādījums, ka ābols no ābeles tālu nekrīt, jo arī Raita ir tulkotāja no norvēģu valodas, lai arī sākotnēji licies, ka tulkošanai nu diez vai būs viņai tuva, jo jau kā bērns Raita saskārās ar tulkotāja ne pavisam ne vieglo, ne arī vienkāršo darbu.
Kā jau bijām vēstījuši savā sarīkojuma programmiņā, mūsu sirsnīgo dzimšanas Dienu kuplināja dziesmas. Nu, patiesi, kas gan ir dzimšanas diena bez dziesmām un dziesmas zviedru valodā šai gadījumā piedienēja gluži labi. Austris Grasis, ko daudzi no mums pazīst kā baltu filologu un mītologu, un gluži labi arī kā dziesminieku, dzied arī zviedriski. Kā nekā Zviedrijā Upsalas universitātē pavadīti studenta gadi un Stokholma iepazīta darbojoties tai laikā tieši tur mītošajā Daugavas grāmatu apgādā.
Austris sāk ar „Romatisk promenad”, „Mistisko...” vai romantisko... ej nu sazini, kā tur īsteni bija, ... stāstu no Zviedrijas laikiem, kam latviskais tulkojums brāļa Ulža Graša īstenots pirms gadiem sešiem. Tā ir tāda romantiski skaistā dziesmiņa par Mēnesi un Greiziem ratiem.. un par Piena Ceļu, no kuŗa aicinājums pasmelties. ...Skan vēl viens Latvijā zināms, viens no sarežģītāk tulkojamiem zviedriem, K.M.Belmans, tāpēc Austris Grasis viņa rakstītās dziesmas saskaņojis ar latviešu dzejnieku dzeju – še Belmana melodijās skan gan tālie latviešu romantiķi Skalbe, Jaunsudrabiņš un Poruks, gan lielpilsētas romance no Linarda Tauna par krāsainiem tērpiem, puķēm un lūpām – viss piederās Belmanam... Cik mirdzoša bij’ šodien jūra... latviski - atkal Ulža Graša tulkotu un zviedriski, ... un „pēdu nojaukšanai”, kā pats Austris sacīja, vēl brāļu lietuviešu dziesma par Saullēktu gaidīšanu un tautudēlu, kuŗu labāk nekaitināt – ar jūtām nav vērts spēlēties. Un ikkatram ar dziesmām papildinātam sarīkojumam piedien arī latviešu tautasdziesma – šai reizē – par Saules koka vai Gudrības koka meklēšanu, kas gan, kā viedi ļaudis pauž, tepat vien sevī ir jāmeklē un, lai neaizietu prātam garām, nav nekur daudz tālāk par sevi jādodas. Ak, jā un vēl Solveigas mīļā dziesma „Bēdu, manu lielu bēdu...”.
„Daudz baltu dieniņu” un Snorres norvēģiski dziedāta un mūsu ekselenti piedziedāta apsveicināmā dziesma „...gratulere med dag...” un puķu pušķi, sarunas – gudras un draudzīgas, dalīšanās sirsnībā. Grāmatas, kultūra, valoda, literatūra... – tas avots, kas neizsmeļams un sarunas, kas neizrunājamas...
Foto: Zaiga Miķelsone
trešdiena, 2008. gada 10. septembris
Tulkotājas Solveigas Elsbergas jubilejas vakars
Ziemeļu valodu (zviedru un norvēģu) tulkotājai Solveigai Elsbergai – 70
Solveigas Elsbergas Jubilejas vakars notiks
RCB Svešvalodu filiālbibliotēkā 16.septembrī plkst. 18.00
Programmā:
* Literatūras izstāde no Rīgas Centrālās bibliotēkas krājumiem – oriģināli un Solveigas Elsbergas tulkojumi;
* Stāstījumi un sarunas – tulkotāja darba košums un ...;
* Pasākumu kuplinās dziesminieks un valodnieks Austris Grasis (ar dziesmām zviedru valodā)
Laipni aicināti visi lasītāji, viņas tulkotājas talanta cienītāji!
otrdiena, 2008. gada 2. septembris
Kamēr emuāra vēl nebija. 2008.gada Notikumi
Janvāris -
Tikšanās vakarā „Kokles dziesma ziemas vidū” koklēja un dziedāja dziesminieks un folkloras un mītoloģijas pētnieks, grāmatas „Dvēseles Dziesma” autors Andris Mičulis. Skanēja latvju Dainas, Andra paša, kā arī citu latviešu dziesminieku dziesmas.
Februāris –
Norvēģu valodas vakars – sadarbībā ar Nordistikas centru un biedrību Norden Latvijā - sarunu vakars norvēģu valodā ar viesiem – Norvēģijas Karalistes vēstniecības Latvijā darbiniekiem praktikantiem. Sarunas temats - Sāmi Norvēģijā, sāmu tautas vēsture.
Halgrimurs Helgasons (Hallgrimur Helgason) un Dens Dimiņš. Svarīgais notikums bibliotēkas vēsturē – mūsu viesis slavenais islandiešu rakstnieks, grāmatas „Reikjavīka 101” autors Halgrimurs Helgasons, kuŗš Rīgā bija ieradies grāmatu apgāda „Valters un Rapa” uzaicināts, lai piedalītos Rīgas grāmatu svētkos, un grāmatas tulkotājs Dens Dimiņš – saruna izvērsās par literatūru, par rakstnieka izjūtām, - varbūt, bet neatklātām, par tulkošanas talantu un spējām pazust tulkojumā.
Bilžu albums: Autores Daiga Kalniņa, Zaiga Miķelsone
Marts –
Māra – Latvju dieve, lektors Dzintars Vilnis Korns
Mīļās Māras pagalmā
Trīs sudraba avotiņi
Vienā dzēra raibas govis,
Otrā – bēri kumeliņi,
Tai trešā(i) avotā(i)
Mīļā Māra mazgājās.
Dzintara ceļš – viesos dokumentālā kino režisors Rodrigo Rikards, kuŗš savulaik filmējis trīsdaļīgu filmu par dzintara meklēšanas, atrašanas un apstrādes vēsturi Latvijā, senajā Prūsijas apvidū, Sankt-Pēterburgā, Itālijā, Dānijā un citviet. Otra Dzintara ceļa viešņa - arheoloģe un dzintaru atradņu pētniece, nupat, martā iznākušās grāmatas „Lubāna ezera mitrāja neolīta dzintars” autore, Ilze Loze.
Bildes: Zaiga Miķelsone
Maijs –
Franču izcelsmes Vācijā dzīvojošas dokumentālā kino režisores Marijas Monikas Robinas (Marie-Monique Robin) filma "Le monde selon Monsanto" (Pasaule pēc Monsanto) un saruna ar tās latviskotāju Anitu Kļaviņš (Francija/Latvija)
Jūnijs -
Lielbritānijas vēstniecība prezentē apsveikuma logo „Britain congratulates Latvia” un vēsturiskas fotokolāžas RCB Svešvalodu filiālbibliotēkā.
Vēlreizēja grāmatas atvēršana brīdi, kad viss tās metiens jau gandrīz pārdots - viesos Austris Grasis, Ilze Kačevska, Pēteris Korsaks – tuvojoties Jāņiem – Jāņu laika ielīgošana, atskats uz darbu sagatavojot grāmatu Jāņu fotoalbums – sarunā un dziesmās - izdevēja, grāmatu apgāda „Norden
AB” vadītāja Ilze Kačevska, fotogrāfs un fotogrāfijas vēsturnieks Pēteris Korsaks un dziesminieks, folklorists un baltu filologs, Jāņu svētīšanas tradīciju kopējs, Austris Grasis.
Tikšanās vakarā „Kokles dziesma ziemas vidū” koklēja un dziedāja dziesminieks un folkloras un mītoloģijas pētnieks, grāmatas „Dvēseles Dziesma” autors Andris Mičulis. Skanēja latvju Dainas, Andra paša, kā arī citu latviešu dziesminieku dziesmas.
Februāris –Norvēģu valodas vakars – sadarbībā ar Nordistikas centru un biedrību Norden Latvijā - sarunu vakars norvēģu valodā ar viesiem – Norvēģijas Karalistes vēstniecības Latvijā darbiniekiem praktikantiem. Sarunas temats - Sāmi Norvēģijā, sāmu tautas vēsture.
Halgrimurs Helgasons (Hallgrimur Helgason) un Dens Dimiņš. Svarīgais notikums bibliotēkas vēsturē – mūsu viesis slavenais islandiešu rakstnieks, grāmatas „Reikjavīka 101” autors Halgrimurs Helgasons, kuŗš Rīgā bija ieradies grāmatu apgāda „Valters un Rapa” uzaicināts, lai piedalītos Rīgas grāmatu svētkos, un grāmatas tulkotājs Dens Dimiņš – saruna izvērsās par literatūru, par rakstnieka izjūtām, - varbūt, bet neatklātām, par tulkošanas talantu un spējām pazust tulkojumā.
Bilžu albums: Autores Daiga Kalniņa, Zaiga Miķelsone
Marts –
Māra – Latvju dieve, lektors Dzintars Vilnis Korns
Mīļās Māras pagalmā
Trīs sudraba avotiņi
Vienā dzēra raibas govis,
Otrā – bēri kumeliņi,
Tai trešā(i) avotā(i)
Mīļā Māra mazgājās.
Dzintara ceļš – viesos dokumentālā kino režisors Rodrigo Rikards, kuŗš savulaik filmējis trīsdaļīgu filmu par dzintara meklēšanas, atrašanas un apstrādes vēsturi Latvijā, senajā Prūsijas apvidū, Sankt-Pēterburgā, Itālijā, Dānijā un citviet. Otra Dzintara ceļa viešņa - arheoloģe un dzintaru atradņu pētniece, nupat, martā iznākušās grāmatas „Lubāna ezera mitrāja neolīta dzintars” autore, Ilze Loze.
Bildes: Zaiga Miķelsone
Maijs –Franču izcelsmes Vācijā dzīvojošas dokumentālā kino režisores Marijas Monikas Robinas (Marie-Monique Robin) filma "Le monde selon Monsanto" (Pasaule pēc Monsanto) un saruna ar tās latviskotāju Anitu Kļaviņš (Francija/Latvija)
Jūnijs -
Lielbritānijas vēstniecība prezentē apsveikuma logo „Britain congratulates Latvia” un vēsturiskas fotokolāžas RCB Svešvalodu filiālbibliotēkā.
Vēlreizēja grāmatas atvēršana brīdi, kad viss tās metiens jau gandrīz pārdots - viesos Austris Grasis, Ilze Kačevska, Pēteris Korsaks – tuvojoties Jāņiem – Jāņu laika ielīgošana, atskats uz darbu sagatavojot grāmatu Jāņu fotoalbums – sarunā un dziesmās - izdevēja, grāmatu apgāda „Norden
AB” vadītāja Ilze Kačevska, fotogrāfs un fotogrāfijas vēsturnieks Pēteris Korsaks un dziesminieks, folklorists un baltu filologs, Jāņu svētīšanas tradīciju kopējs, Austris Grasis.
Abonēt:
Ziņas (Atom)