Ūdenskritums, bet mūsos
Maigām roku kustībām
Nogatavojas ziema.
Vermlandes dzejnieka Bengta Berga viesošanās Rīgā ir diezgan parasta parādība, precīzāk, viņa saskarsme ar Rīgas un Latvijas literāro pasauli ir parasta parādība. Un tai pat laikā iepriecinošs notikums, svētki – viņa draugiem un domubiedriem. Tas pat varbūt vairs nav brīnums un tomēr – tas ir prieks. Un dažiem arī Bengta Berga jaunatklāsmes prieks.
Pirmo reizi latviski lasošie dzejas un Zviedrijas draugi ar B.Berga radošo veikumu, ar viņa vārdu un teikumu pārslām, lāsēm un uzmirdzējumiem varēja iepazīties grāmatu apgāda Nordik 2000.gadā izdotajā zviedru dzejnieku darbu latviskojumu izlasē Mani zviedri.
Bengts Bergs tiek dēvēts par ceļojošo dzejnieku. Un es dzirdu šo jēdzienu ne jau pirmo reizi attiecībā uz Ziemeļvalstu literātiem. Arī Rīgā viņš ir ne pirmoreiz un ne pirmoreiz tiekas ar saviem atdzejotājiem, izdevējiem, lasītājiem un citiem domubiedriem, draugiem, Juri Kronbergu, Zviedrijas latviešu dzejnieku un Knutu Skujenieku, vēl joprojām Latvijas atdzejas patronu, Jāni Ogu, vienas no šībrīža elitārāko izdevniecību Latvijas grāmatniecībā Mansards, vadītāju. Šīs satikšanās iemesls – īpaši skaists, cik vien dzejniekam skaists tas var būt – dzeju krājuma iznākšana Jura Kronberga un Knuta Skujenieka atdzejojumā. Tās liecinieki un līdzdalībnieki – apgāda un izdevuma līdzdarbinieki, draugi un kolēģi. Tikšanās, grāmatas atvēršanas, vide un telpa - Valsts Valodas aģentūras mājīgais un viesmīlīgais mansards, reāls un vielisks mansards Lāčplēša ielas 35.nama augšstāvā. Viss notiek - ar B.Berga dzejas lasījumiem latviešu un zviedru valodā, ar dzīves stāstījumiem, arī abās valodās. 
Es nezinu, bet pieļauju, ka tikpat smalka un elitāra, turklāt, lai cik pretrunīgi kādam tas šķistu, arī draudzīga un atvērta, ir Bengta Berga kafejnīca Heidruns Bok&Bildcafe viņa dzimtajā Tūršbijā. Un ne tikai kafejnīca – B.Berga pārvaldībā ir arī grāmatu apgāds ar šo īpaši ziemeļniecisko nosaukumu Heidrun – tas ir ne vien skanīgs vārds pats par sevi, bet arī nozīmīgs tēls Ziemeļu mītoloģijā – Heidruna ir skandināvu augstākās dievības Odīna kaza, kas dievus un Valhallā mītošos kritušos varoņus baro nevis ar pienu, bet ar medu un viņas medus krājumi nekad neizsīkst.
Piezīme: Varbūt, ka Bengts zin to stāstu par Kazu Rīgā, par brīvo, neatkarīgo mākslinieku, literātu un citu brīvdomātāju pulcēšanās vietu reiz, padomju laikos Rīgā.
Bet Bengts Bergs savā Heidrunā līdztekus citiem darbiem ir izdevis arī ne mazums latviešu literāro vēstījumu – vispirms jau Jura Kronberga zviedriski atdzejotās Latvju Tautas dziesmas, tad arī Aleksandra Čaka izlasi un vēl šajā, 2008.gadā tur iznākuši Gundara Godiņa un Knuta Skujenieka dzejas krājumi.
B.Berga lasītāji novērtē viņa talantu dzejošanā un dēvē viņu par spilgtu, nopietnu humoristu. Es tur līdztekus jaukam humoram redzu arī daudz lirikas un viņa salīdzinājumi ir īpaša valdzinājuma pilni:
Kopā nesīsim ziemu
Kā baltas bungas starp mums.
Bengta dzeja ir dažbrīd kā koncentrēta poēma – aiz katra vārda slēpjas ainava, aiz katras rindas – vesels stāsts. Tās ir kā Ziemeļu Haiku vai kā Ziemeļu Dainas – īsās Ziemeļu dziesmas.
Mežs ir pieturzīme
Starp zemi un debesīm,
Klusuma pauze.
Bengts ir lauku (jo no nelielas pilsētiņas Tūršbijas Vermlandē nācis), rudens, upju un sniega, vasaras, mežu un divriteņu, jūras, ceļojumu un lietus, Rīgas, Reikjavīkas un Vermlandes ... dzejnieks.
Ja tu gribi tikt tuvāk Ziemeļiem, Zviedrijai un Vermlandei, tu vari lasīt Selmas Lāgerlēvas Gestas Berlinga sāgu un tu vari lasīt Begta Berga dzeju, ...ja tu gribi tikt tuvāk Vermlandei un Ziemeļiem. Un Vermlande ir zviedriskākā Zviedrija un ziemeļnieciskākie Ziemeļi.
Foto: K.Jēkabsons
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru